Par metafizikas avotiem
Lai izziņu nosauktu par zinātni, vajag atrast tikai šai, konkrētai izziņai atšķirīgo.
Metafizika jānorobežo no citām zinātnēm. To var norobežot
Pēc objekta
Zinātnes avota
Izziņas veida
Metafizikas avoti nevar būt empīriski.
Izziņas veidu iedalījums
1.Analītiskie
Analītiskie spriedumi ir vienkāršāki, jo tie ir vai nu patiesi, vai nepatiesi.
2.Sintētiskie
Sintētiskie spriedumi ir sarežģītāki, jo var būt gan patiesi, gan aplami, gan citādi.
Sintētiskos spriedumus iedala 3 klasēs.
1. pieredzes spriedumi, kas vienmēr ir sintētiski. 2. Matemātiskie spriedumi, kuri arī vienmēr ir sintētiski. Kants min piemēru par skaitļiem un arī ģeometriju.
Kants izsaka savu nožēlu, ka Hjūms ir izslēdzis no tīrās apriorās izziņas jomas vissvarīgāko daļu – tīro matemātiku, jo domāja, ka tīrā matemātika satur tikai analītiskus nolikumus un metafizika – sintētiskus. Tādējādi, tika zaudēts Hjūma izklāts par šo tēmu. 3. ir īsti metafizikas spriedumi, kuri arī ir sintētiski. Ir tikai jāatšķir, kuri ir īstie metafizikas spriedumi un kuri ir tikai tai piederīgie spriedumi. Ļoti daudzi no metafiziski piederīgajiem spriedumiem ir analītiski. Metafizikas mērķis ir sintētiski apriori nolikumi.…