Kam pieder mediji Latvijā, un kādas sekas tas rada

Likumu nesakārtotības sekas ir mediju atkarība no to īpašniekiem vai politiskajiem spēkiem, kas atstāj pietiekami daudz brīvas vietas plašsaziņas līdzekļu patvaļīgai izmantošanai. Šis apstāklis liek šaubīties un uztraukties par preses brīvību Latvijā gan sabiedrības , gan pieredzējušu žurnālistu un mediju ekspertu lokā. „Latvijā ir bijušas dažādas diskusijas par mediju redakcionālo neatkarību, un mediju analītiķi aplūko medijus kā dažādām konkurējošām politiski ekonomiskām grupām piederošus.” Tie, protams, arī popularizē šo grupējumu uzskatus un aizstāv to intereses. Pēc mediju ekspertu uzskatiem šobrīd par vienīgo neatkarīgo mediju Latvijā tiek atzīts žurnāls „Ir”.
Visbeidzot mediju atkarība rada draudus kvalitatīvai žurnālistikai, veidojot apburto loku, jo veiksmīga pētnieciskā žurnālistika ir mediju neatkarības veicinātāja. I.Nagle akcentē, ka mediju izdevēji nesekmē pētnieciskās žurnālistikas attīstību, nesniedzot nepieciešamo atbalstu. Tomēr plašsaziņas līdzekļu brīvības nostiprināšanā savs ieguldījums jāsniedz arī žurnālistu asociācijām un savienībām, kā arī citām profesionālajām organizācijām, kuras ,pēc I.Nagles domām, Latvijā „ir ļoti vājas un bezdarbīgas. Tas nozīmē to, ka trūkst mehānisma vai institūcijas, lai publiski atmaskotu problēmas, kas saistītas ar spiedienu žurnālistiem un redaktoriem, pamatojoties uz īpašnieku komerciālajām interesēm”.


…