Kāliju brīvā veidā pirmo reizi ieguva angļu zinātnieks K. Deivijs 1807.gadā, elektrolizējot izkausētu kālija hidroksīdu. Kālija nosaukums cēlies no arābu vārda “alkali”, kas tulkojumā nozīmē “pelni”, kā arī “sārms”. Anglijā, Francijā, ASV un Itālijā šim metālam lieto H. Deivija nosaukumu – “potassium”. Tas ir atvasināts no sena kālija karbonāta nosaukuma – potaša (port – pods, asch – pelni).
Metāla “krusttēvs” kļuva žurnāla “ Annalen der Physik” pazīstamais izdevējs Hilbergs, kas piedāvāja nosaukumu – kālijs. Tādā veidā tas tika pieņemts Krievijā un Vācijā. Abi nosaukumi tika veidoti no terminiem, kurus izmantoja jau sen pirms metāliskā kālija atklāšanas. Vārds Potassium veidojies no vārdiem potaša, vārds parādījies aptuveni 16.gs. Šis vārds ir sastopams van Helmonta darbos 17.gs.otrajā pusē. Tas atrod plašu pielietojumu kā produkta nosaukums potaša nosaukums Krievijā, Anglijā un Nīderlandē. 16. – 17.gs potašu ieguva milzīgos daudzumos no koku pelniem, kurus pārstrādāja milzu katlos. No potaša galvenokārt izgatavoja salpetri, kuru izmantoja šaujampulvera ražošanā.
Viduslaikos sārmi, vai kā toreiz teica sārmainie sāļi, gandrīz netika atšķirti viens no otra. Un tika saukti vienādas nozīmes vārdos – natrons, boraks, vareks, u.c. Vārds kali (qila) tika minēts arābu rakstnieka darbos aptuveni 850.g. Turpmāk sāk lietot vārdu Qali (al-Qali), kas apzīmē produktu, ko iegūst no dažu augu pelniem. Šie vārdi saistās ar arābu qiljin vai qaljan (pelni) un qalaj (apdedzināt). 17.gs. parādās nosaukumi alkali fixum minerale (minerālais fiksētais sārms). …
