Priedes sēklām ir plēvaini spārniņi, tāpēc tās izplata vējš. Tomēr dažu priežu sēklām spārniņu nav. Sibīrijas priedes («ciedru priedes») sēklas sauc par «ciedru riekstiem».
Priedes čiekuri parasti ir nelieli, tikai 4-6 cm gari. Egles čiekuri ir lielāki, 10-15 cm gari. Egles čiekuros sēklas nogatavojas tā paša gada rudenī, kad notikusi apputeksnēšanās. No janvāra līdz martam nogatavojušās sēklas izbirst. Sēklas uztver vējš, un tas aizslīd pa ledaino sērsnu.
Eglei, priedei un dižeglei 2, lapeglei 3, paeglim un visiem citiem kailsēkļiem ir liela nozīme dabā un cilvēka dzīvē. Kopā ar citiem zaļajiem augiem tie veido organiskās vielas, uzņem no gaisa ogļskābo gāzi un izdala skābekli.
Meža izcirtumos un izdegumos, pamestos laukos dabiskā augu segas atjaunošanās sakas ar to, ka šajās vietās parādās gaismu mīlošās, pieticīgās priedes, bērzi, apses. Augdama irdenajos smiltājos, priede tos nostiprina. Priedes izdala īpasas gaistošas vielas, kas nomāc daudzu kaitīgo baktēriju attīstību ne tikai mežā, bet arī tā apkārtne. Skuju koku meži, tāpat kā lapu koku meži, aizkavē sniega kušanu un tādējādi bagātina augsni ar mitrumu.
…