Ieskats nodaļā
Ziņām jābūt uzrakstītām tā, lai tās varētu viegli uztvert un saprast. Radio un TV žurnālisti:
• izmanto parastu, ikdienā lietojamu valodu;
• izmanto īsus teikumus;
• vienā teikumā pauž tikai vienu ideju;
• kad vien iespējams, lieto tagadnes laikus;
• parasti rakstam ir viena dominējošā tēma.
TV žurnālistiem nākas rēķināties arī ar videomateriālu. Bieži vien tieši vizuālajam attēlam tiek pakārtots teksts.
Ziņas tiek rakstītas, lai tās skaļi izlasītu diktori un lai tās sadzirdētu klausītāji vai skatītāji. TV un radio ziņu rakstīšanas noteikumi nedaudz atšķiras no drukātās preses ziņām.
TV un radio ziņām ir citādāks mērķis nekā drukātās preses ziņām. To nodoms ir pēc iespējas ātrāk apgādāt sabiedrību ar pamatinformāciju. Pārraides ziņu sagatavotāju uzdevums ir noformulēt galveno raksta (stāsta) domu, neiedziļinoties sīkās detaļās. Pārraides ziņu rakstītāji izmanto speciālas vadlīnijas, jo ir jārēķinās ar to, ka auditorijai nebūs iespēja materiālu izlasīt un noklausīties vēlreiz.
Noskaties vakara ziņas, izmantojot hronometru. Lielākā daļa no izstāstītajiem stāstiem- īsas ziņas, bez videomateriāla- sastāv no 2 līdz 5 teikumiem, kas aizņem 10 līdz 30 sekundes. Daži stāsti ilgst vairāk kā 90 sekundes. Ja visas 30 min pārraides ziņas izprintētu, tās pat neaizpildītu 2/3 no laikraksta lapas.
Tāpat kā svara vērotāji domā par katru apēsto maizes šķēli, žurnālisti domā par katru vārdu un ideju. Pārāk daudz vārdu un stāstam var zust pamatdoma un sākotnēji ieplānotais vēstījums. Pārāk daudz ideju vienā stāstā un klausītājs vai skatītājs var apjukt informācijas mudžeklī.
Galvenie ieteikumi, rakstot ziņu:
• veido ziņu kārtīgi un kompakti;
• izmanto īsus teikumus;
• vienam teikumam- viena doma;
• kad nepieciešams attiecinājums, sāc ar to teikumu.
…
