Jūrmalas pilsētas aizsargājamo teritoriju stāvoklis un tā nākotnes prognozes saistībā ar vides faktoru un antropogēno faktoru ietekmi

Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas Latvijā nosaka 1993. gadā pieņemtais likums „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”. Tur minētas 6 šādu teritoriju kategorijas: dabas rezervāti, nacionālie parki, dabas parki, dabas pieminekļi, dabas liegumi un aizsargājamie ainavu apvidi. Šīm kategorijām vēlāk pievienojās septītā – biosfēras rezervāti.
Jūrmalas pilsētas teritorijā atrodas trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijas – dabas liegums “Ragakāpa”, dabas liegums “Lielupes grīvas pļavas” un Ķemeru nacionālais parks. Kopējā šo dabas teritoriju platība Jūrmalas pilsētas teritorijā ir 3670 ha, no kuriem 88% jeb 3243 ha aizņem Ķemeru nacionālais parks, ~7% jeb 277 ha aizņem Lielupes grīvas pļavas un atlikušos 5% jeb 150 ha - “Ragakāpa”.
Ragakāpa ir viena no 13 īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, kas atrodas Latvijas jūras piekrastē. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, uz rietumiem no Lielupes upes grīvas. Šis dabas parks ir ticis iekļauts aizsargājamo ģeoloģisko objektu sarakstā jau 1967. gadā. Pašlaik šajā parkā spēkā ir dabas aizsardzības plāns, kurš ir ticis izveidots 2004. gadā. Plāns ir spēkā līdz 2010. gadam.
Teritorijai raksturīgs Piejūras zemienes klimats. Būtiskākais ģeomorfoloģiskais veidojums ir pati Ragakāpa, kas sasniedz pat 17 metru augstumu virs jūras līmeņa. Augsnes ir tipiskas piekrastei, to bagātināšanās ar barības vielām rada izmaiņas tipiskajā piekrastes veģetācijā. …