Konspekts
Uzņēmējdarbība un tiesības
Tiesības
Juridisko metožu mācība - eksāmena jautājumi un atbildes1. Metodoloģisko zināšanu nozīme tiesībās un juridiskajā izglītībā.
Par metodoloģiju runā kā par teorētiskās un praktiskās darbības metožu sistēmu, kuru izdala: *sistēmas daļu mijiedarbībā; * sistēmas daļu integritātē. Ar mijiedarbību saprot to, ka veselajamir īpašības, kas nav raksturīgas atsevišķām daļām (atsevišķām metodēm), bet parādās daļu mijiedarbībā No mijiedarbības izriet arī otra daļa – integritāte. Tā ir sistēmas viengablainības īpašība. Metodes un metodoloģija atrodas savstarpējā atkarībā. Metodes nosaka metodoloģiju un otrādi. Saistībā ar tiesībām, jebkuru parādību jāuzlūko kā sistēmu.
2. Juridisko metožu pielietošanas nozīme juristu praktiskajā darbībā.
Priekšmeta nozīme jurista darbā – jāsaprot, kā jebkura darba veikšanai nepiciešams paņēmiens. Tiesībsargājošās iestādēs jebkurš jurists metodes pielieto stihiski, neapzināti, intiutīvi. Jurista darbā vispārīgie 2 svarīgākie momenti: 1) jebkura jurista darbība ir saistīta ar patiesības noskaidrošanu , sastībā ar to jur. darbību var pielīdzināt zinātniskajai izziņai, tās galvenie priekšnosacījumi: *mērķtiecīgums, * plānveidīgums, * sistēmiskums – ja to visu attiecina uz jurista darbību, tad tikai var runāt par profesionālismu.; 2) juristam darbā svarīgi izmantot tieši juridiskās metodes: novērošana – kaut kāda obejka uztvere.
Jurists apgūstot tiesības apgūst arī metodes, tādejādi iegūst atbilstošu juridisko kvalifikāciju.Metodes, kā domāšanas veids, to pareiza apguve un lietošana ir garants adekvātai tiesību piemērošanai. Juristiem metodika jāapgūst visplašākā nozīmē, orientējoties likumos, utt. Jurista profesionālo darbību veido lēmumu pieņemšanas ķēde, to veido dažādi posmi – ikviens lēmums būs pilnīgs, ja pamatosies uz arumentiem, kas balstās uz primārās disciplīnas starptautiski atzītiem principiem. Liela nozīme ir lēmuma izklāstam.
3. Tiesību teorijas metodoloģiskā loma.
Metodoloģisku lomu pilda principi, atziņas, tiesību normas. Teorija – visvienkāršākā zināšanu sistēma. Cilvēces uzkrāta zināšanu forma. Jebkuras teorijas centrā ir ideja.
Metodoloģija – tiesību filozofija. Nav teorijas bez metodes un nav metodes bez teorijas.
4. Metodes jēdziena vispārējā izpratne.
Metode – ir noteikta mērķa sasniegšanas, konkrēta uzdevuma risināšanas veids, esamības teorētiskās un praktiskās apguves paņēmienu un operāciju kopums.
Metode - mērķa saniegšanas , konkrēta uzdevuma risināšanas veids, paņēmienu un principu sist. teorētiskai un praktiskajai darbībai. Metode izriet no metodoloģijas. Metodoloģijas pamats ir viens, metodes ir atšķirīgs.Juridiskās izziņas process ir daudzpakāpju process, katrā stadijā tiek pielietota noteikta metode. Metode ir atvasināta no informācijas, kas jau no pirmsākumiem ir ielikta pētijuma obektā.
5. Metodoloģisko zināšanu formas un avoti tiesībās.
Zināšanas par metodoloģiju veidojas 2 līmeņos: 1) metodoloģiskajā – teorētiskajā. Metode tiek atklāta ar teorētiskās domāšanas palīdzību. 2) metodiskajā – praktiskajā. Metodes atklāšanas veids.
6. Metode un darbība. Darbības jēdziena izpratne.
Metode – darbības veids, operāciju kopums kāda mērķa sasniegšanai. Metode strukturē darbību.Izvirza prasības noteiktai darbībai. Metode - mērķa saniegšanas , konkrēta uzdevuma risināšanas veids, paņēmienu un principu sist. teorētiskai un praktiskajai darbībai.
…
Darbā ir sniegtas atbildes uz 73 juridisko metožu mācības eksāmena jautājumiem: Piemēram: Metodoloģisko zināšanu nozīme tiesībās un juridiskajā izglītībā. Juridisko metožu pielietošanas nozīme juristu praktiskajā darbībā.Tiesību teorijas metodoloģiskā loma. Metodes jēdziena vispārējā izpratne. Metodoloģisko zināšanu formas un avoti tiesībās. Metode un darbība. Darbības jēdziena izpratne. Metodes subjekts. Metodes objekts. Metodes struktūra un saturs. Metode kā domāšanas paņēmiens. Juridiskā valoda un juridiskā domāšana. Jurisiskās domāšanas nozīme jurista profesionālajā darbībā. Jurista profesionālās darbības vispārējs raksturojums. Juridiskās domāšanas saturiskie līdzekļi. Juridisko metožu subjekta jēdziena izpratne. Klasifikācijas kritēriji un veidi. Juridiskās prakses funkcijas jēdziena izpratne. Tiesiskās regulēšanas jēdziens. Tiesiskās regulēšanas procesa stadijas. Tiesību realizācijas formas. Juridiskās izziņas būtība un nozīme. Juridiskā izziņa un pierādījumi. Tiesību normu iztulkošanas pamatojums likumos. Metodoloģijas jēdziens un nozīme. Zinātnes likumi un likumsakarības. Pušu autonomijas un vienlīdzības metode. Subordinācijas un varas pavēles metode. Stimulēšanas metode. Abstrahēšanas kā izziņas metodes nozīme tiesībās. Vēsturiskā un loģiskā izziņas metode. Analīze un sintēze. Indukcija un dedukcija.Utt. Šis materiāls sniegs pietiekami plašu ieskatu šajā mācībā,kuras apgūšana ir loti svarīga jurista profesionālajā darbībā. Vēlu veiksmi!
- Eksāmena jautājumi konstitucionālajās tiesībās
- Eksāmena jautājumi un atbildes civilprocesā
- Juridisko metožu mācība - eksāmena jautājumi un atbildes
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Atbildes uz eksāmena jautājumiem kriminālprocesa tiesībās
Konspekts augstskolai38
-
Atbildes uz eksāmena jautājumiem kriminālprocesa tiesībās
Konspekts augstskolai38
-
Atkārtojuma jautājumi studiju kursā "Policijas tiesības"
Konspekts augstskolai13
-
Eksāmena jautājumi saimnieciskajās tiesībās
Konspekts augstskolai18
-
Atbildes uz Civiltiesību ieskaites jautājumiem
Konspekts augstskolai15