1. Tiesību normas jēdziens un struktūra. Pilnīga un nepilnīga, ārējā un iekšējā tiesību norma.
Ārējās tiesību normas regulē tiesiskās attiecības starp tiesību subjektiem, piem., indivīdiem, kā arī indivīdu un valsts pārvaldes iestādi.
Iekšējās tiesību normas nosaka valsts pārvaldes institūciju uzdevumus, lēmumu pieņemšanas kārtību. Tās attiecas tikai uz valsts pārvaldes iekšējo organizāciju.
Ārējie normatīvie tiesību akti var saturēt gan ārējās, gan arī iekšējās tiesību normas.
Pilnīgas tiesību normas struktūru atspoguļo formula „ja..., tad...”, kur teikuma aprakstošajā daļā atveidojams tiesiskais sastāvs.
Nepilnīgas tiesību normas sastāv tikai no tiesiskā sastāva, savukārt tiesiskās sekas nav izteiktas. Nepilnīgās tiesību normas iedala:
legāldefinīcijas
norādes normas
fikcijas;
atspēkojama pieņēmuma norma;
neatspēkojamie pieņēmumi.
Tiesību normas struktūra pati par sevi nenosaka tiesību normas juridisko spēku.
Tiesību normas veido tiesību nozares atkarībā no priekšmeta, kuru regulē šo tiesību normu tiesiskais sastāvs. Atšķirīgajām tiesību nozarēm ir raksturīgas tiesību normas ar atšķirīgu abstrakcijas pakāpi
2. Faktori, kas nosaka paražu tiesību kā tiesību avota statusu.
Paražas jeb senču tiesības nosaka, ko sabiedrībā objektīvi uzskata par taisnīgu un pareizu. Paražu tiesības vēsturiski ir pirmais tiesību avots. Tās rodas tad, kad valsts sankcionē atsevišķas paražas un tās iegūst obligātu spēku. Latvijā paražas, izņemot retus gadījumus, ir pazaudējušas patstāvīga tiesību avota lomu. Mūsdienu juristi galvenokārt savā darbībā balstās uz likumiem, atzīstot likuma virsvadības principu. Paražām ir raksturīgas sekojošas pazīmes: …
