Psihe un nervu sistēma.
Psihe nozīmē indivīda iekšējās pieredzes pasauli. Tā ir saistīta ar visām indivīda subjektīvajām pieredzēm no vienkāršākajām sajūtām līdz daudzslāņainiem pārdzīvojumiem. Svarīgākie no šiem pārdzīvojumiem ir pieredzes. Mēs visu pieredzam ar mūsu iekšējās pieredzes pasaules starpniecību, bez psihes mēs būtu tikai bioloģiski roboti. Psihe ietver arī dažādas tieksmes, kas izpaužas kā vēlmes, gribēšana un ieceres. Psihe ir darbības augstākā vadīšanas sistēma, ar kuras palīdzību cilvēks īsteno iekšējās tieksmes un pielāgo ārējo darbību vides prasībām. Cilvēka psihe paredz ne tikai indivīda pielāgošanos videi un izdzīvošanu, bet arī spēju mērķtiecīgi mainīt šo vidi, radot jaunus apstākļus un atslēdzoties no situatīviem kairinājumiem un motīviem. Atšķirībā no dzīvniekiem, cilvēka psihe paredz apziņu un tā veidojas sociālās mijiedarbības procesā. Psihi iedala arī psihiskajos procesos (izzināšanas procesi, emocionālie procesi), stāvokļos (noskaņojumi u.c.) un īpašībās (rakstura īpašības).
Nervu sistēma – visu nervu elementu un specifisku struktūru kopums. Tās pamatfunkcija ir informācijas uztvere no organisma iekšējās un ārējās vide, informācijas analīze un informācijas jaunrade. Cilvēkam nervu sistēma iedalās perifērajā un centrālajā.
Psiholoģijas pētīšanas metodes.
Katrā zinātnē, arī psiholoģijā, ļoti svarīga nozīme ir pētīšanas metodēm. Psiholoģijā var būt divējādas pētīšanas metodes: subjektīvā jeb introspekcija un objektīvā – novērošana, eksperiments, aptauja, testēšana.
Subjektīvā metode ļauj iegūt datus pašnovērošanas ceļā. Psihologi ideālisti uzskatīja, ka dvēsele ir sevī noslēgta pasaule un ka tās izzināšana ir iespējama tikai viņai pašai. …
