Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Starptaustisko jūras tiesību jēdziens, objekti un subjekti | |
2. | Starptautisko jūras tiesību avoti | |
3. | Starptautisko jūras tiesību vēsturiskā attīstība un kodifikācija | |
4. | Starptautisko jūras tiesību saistība ar citām starptautisko tiesību nozarēm | |
5. | Starptautisko kuģošanas tiesību jēdziens, saistība ar citām tiesību nozarēm | |
6. | Nacionālās jūras tiesības, to avoti | |
7. | Bāzes līnijas | |
8. | Teritoriālā jūra. Miermīlīgas caurbraukšanas tiesības | |
9. | Piekrastes valsts jurisdikcijas īstenošana teritoriālajos ūdeņos uz ārvalsts kuģa (kriminālā jurisdikcija, civiltiesiskā jurisdikcija) | |
10. | Pieguļošā zona. Ekskluzīvā ekonomiskā zona | |
11. | Kontinentālais šelfs. Piekrastes valsts tiesības kontinentālā šelfa izmantošanā | |
12. | Atklātā jūra. Atklātās jūras brīvības | |
13. | Iekšējie ūdeņi, to tiesiskais regulējums | |
14. | Ostas jēdziens un darbības tiesiskais regulējums. Latvijas ostas | |
15. | Kuģu tiesiskais stāvoklis ostās | |
16. | Ostas valsts kontrole. Ostu kontroles inspektori, to funkcijas un tiesības | |
17. | Karoga valsts kontrole | |
18. | Valsts pārvalde jūrniecības jomā Latvijas Republikā | |
19. | LR Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums | |
20. | LR likums „Jūras kodekss” | |
21. | Kuģa valstiskā piederība. Kuģu reģistrācijas mērķis | |
22. | Kuģu reģistru veidi. Starptautiskie un nacionālie normatīvie akti attiecībā uz kuģu reģistrāciju | |
23. | Nepieciešamie nosacījumi kuģu reģistrācijai Latvijas Kuģu reģistrā | |
24. | Iesniedzamie dokumenti kuģa reģistrācijai | |
25. | Īpašuma tiesību uz kuģi iegūšanas veidi. Kuģa pirkuma līgums | |
26. | Kuģa hipotēka, tās reģistrācija Latvijas Kuģu reģistrā | |
27. | Kuģa kapteinis un kuģa apkalpe | |
28. | Kuģa apkalpes komplektēšana, apkalpes līgums | |
29. | Jūras prasības jēdziens, piemērošanas veidi | |
30. | Kuģa īpašnieka atbildības ierobežojums jūras prasībās | |
31. | Kuģa arests. Ienākumu sadale pēc kuģa piespiedu pārdošanas | |
32. | Jūrniecības prasījuma tiesības | |
33. | Kuģu īpašnieku civiltiesiskā atbildība par zaudējumiem, kas nodarīti naftas piesārņojuma rezultātā. Atbildības ierobežošana | |
34. | Jūras apdrošinājuma līgums. Zaudējumi un abandons | |
35. | Vispārējās avārijas definīcija. Kontribūcijas kapitāls. Dispaša un tās saturs | |
36. | Kuģu sadursme. Atbildība un zaudējumu atlīdzība | |
37. | Jūras negadījums. Jūras negadījumu izmeklēšana | |
38. | Kuģu glābšana. Glābšanas pazīmes. Noteikumi attiecībā uz glābšanas atlīdzību | |
39. | Vraka jēdziens. Kuģa īpašnieka pienākumi attiecībā uz vraku | |
40. | Jūras pārvadājuma līgumus regulējošie starptautiskie un nacionālie normatīvie akti | |
41. | Konosaments | |
42. | Reisa čarters. Pušu tiesības un pienākumi reisa pārvadājuma līgumā | |
43. | Laika fraktēšanas līgums. Pušu tiesības un pienākumi laika čarterā | |
44. | Pasažieru un viņu bagāžas jūras pārvadājumi | |
45. | Gaisa pārvadājumi. Starptautiskie gaisa pārvadājumi | |
46. | Gaisa pārvadājumus regulējošie starptautiskie normatīvie akti. Gaisa brīvības | |
47. | Gaisa pārvadājumus regulējošie nacionālie normatīvie akti | |
48. | Gaisa pārvadājumu dokumenti (pasažieru un kravas) |
1. Starptaustisko jūras tiesību jēdziens, objekti un subjekti.
Par starptaustiskajām tiesībām kā par patstāvīgu nozari varam runāt sākot no 17.gs. Pēdējie trīs gadsimti ir iezīmējušies starptaustiskajās tiesībās kā nozīmīgs attīstības posms, jo to gaitā tās ir izveidojušās par komplicētu, attīstītu tiesību nozari. Mūsdienu starptaustiskās tiesības ir to normu un principu kopums, kas regulē publiski tiesiskās attiecības starp šo tiesību subjektiem un ar starptautisko tiesībsubjektību apveltītajām personām vai veidojumiem.Starptautiski tiesiska regulējuma loks ir ļoti plašs un ietver sevī jautājumu regulēšanu kā dažādu teritoriju - zemes, zemes dzīļu, gaisa un kosmosa tiesiskais statuss, starptautisko līgumu slēgšana, to izpilde un darbības pārtraukšana, diplomātisko un konsulāro attiecību nodibināšana un realizēšana starp valstīm, militāro konfliktu tiesiskais regulējums , starptautiskā sadarbība ekoloģisko jautājumu risināšanā un cīņā pret noziedzību, cilvēktiesību aizsardzību utt.
Objekti – viss tas kas saista subjektus viņu tiesiskajās attiecībās – materiālas un nemateriālas attiecības, valstu darbība vai bezdarbība, teritorija.
Subjekti- valstis ( tautas un nācijas, arī ne jūras), starpvalstu organizācijas, FP, nevalstiskas organizācijas.
2. Starptautisko jūras tiesību avoti.
Avoti –starptautiskie līgumi (konv.), straptautiskās paražas- klusējoša vienošanās un nevar būt pretrunā ar likumu vai aizstāt likumu – tikai papildināt, tiesu prakse vai precedents, augstākstāvošu institūcija. Tiesiskie akti. Starptaustisko jūrtas tiesību normām ir rekomendējošs raksturs- tās veidojas pieņemot saskaņotas normas. Principi –kuģošanas brīvība atklātā jūra un lidošana virs tās, tiesības ārzemju kuģiem ienākt caur teritoriālu jūru ūdeņiem, brīvība ienākt tranzīta kuģiem caur strap - jūras šaurumiem, pienākums aizsargāt vidi pret piesārņojumu, kara kuģu imunitāte.
3. Starptautisko jūras tiesību vēsturiskā attīstība un kodifikācija.
Starptautiskās jūras tiesības ir starptautisko tiesību sastāvdaļa. Starptautiskās tiesību normas, kas regulēja tirdzniecību, arī jūras, radās jau verdzībā. Tad radās un attīstījās arī atsevišķi starptautisko jūras tiesību noteikumi un normas. Jau no senākajiem laikiem pasaules okeānu un tā jūras cilvēki izmantoja par transporta artēriju. …
Eksāmena jautājumi Jūras tiesībās 49.jautājumi
- Jūras tiesības
- Jūras tiesības
- Starptautiskās jūras tiesības
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Starptautiskās jūras tiesības
Konspekts augstskolai12
-
Jūras tiesības
Konspekts augstskolai3
-
Starptautiskās publiskās tiesības
Konspekts augstskolai26
-
Starptautiskās publiskās tiesības
Konspekts augstskolai15
-
Jūras tiesības
Konspekts augstskolai7