Saskaņā ar Hāgas noteikumiem ir noteikta kuģa īpašnieka atbildība, lai pārvadātājs pirms reisa un tā sākumā pienācīgi parūpētos par to, lai kuģis būtu jūras spējīgs un lai pārvadātājs pārvadājuma laikā rūpētos par kravu. Tādejādi līdz minimumam izvairītos no seku iestāšanās.
Starptautiskās konvencijās šīs normas ir atrunātas un nemitīgi tiek atjaunotas, tādēļ ir samērā grūti prognozēt kā tās attīstīsies nākotnē, bet tikpat droši var teikt, ka šīs tiesības tiek balstītas savos pamatos uz paražām, un līdz ar to tā ir vairāku gadu simtu pieredze, kas ik brīdi tiek papildinātas un pilnveidotas, jo arī šo pārvadājumu mantiskais apjoms ir mērāms lielos apmēros, tādēļ neviens nevēlas kļūt atbildīgs par mantisko zaudējumu un būt tas kurš šos zaudējumus atlīdzina, un jāatlīdzina ir samērā bieži, jo jūras pārvadājumi ir ļoti riskanti, bet tajā pašā laikā tie ir lēti un ietilpīgi pēc tonnāžām. Tādēļ arī ir svarīgs šo kravas priviliģēto tiesību kopums, jo var gadīties, kad veicot visu izdevumu apmaksu var netikt samaksāti piemēram par glābšanas pasākumiem, kas ir bijuši ietilpīgi gan laika gan arī materiālā ziņā, tādejādi tiek novērsta jebkura iespēja, lai kāds atteiktos no glābšanas pasākumu veikšanas jūrā, jo viņam par viņa veikto darbu visupirms tiks atlīdzināts.
…
