Dievu valdnieks. Nosaukums “Jupiteram ir ļoti p[iemērots planētu karalim, jo romiešu mitoloģijā Jupiters ir dievu karalis. Senajiem grieķiem tāds bija Zevs. Pa viņa daudzajiem mīlas stāstiem zināmas neskaitāmas leģendas. Tāpēc visi Jupitera pavadoņi, izņemot vienu (amalthea) nosaukti Zeva mīļoto sieviešu vārdos.
Lielais sarkanais plankums. Jupitera sarkanais plankums ir novērojams jau vairāk nekā 300 gadus. To rada ļoti stipra viesuļvētra, kuras vēji triecas milzīgā ātrumā pretēji pulksteņa rādītāju kustības virzienam. Vēji paceļas 8 km augstumā un izskatās kā virpuļojošu straumju stabi. Šis milzīgais virpulis griežas 40 000 km garumā. Tā spilgti sarkano krāsu, iespējams, nosaka fosfora vai oglekļu savienojuma klātiene, kas parasti atrodas tuvāk planētas kodolam, bet turbulentās plūsmas to paceļ cauri atmosfērai augšup.
Jupitera rotācija. Jupiters griežas tik ātri, ka dienakts garums ir tikai 9 h 55 min, un tā ekvatora apgabals izspiežas uz ārpusi. Cita šis ātrās rotācijas izraisītā parādība ir tā, ka rotējošais metāliskais ūdeņraža kodols ģenerā spēcīgu magnētisko lauku planētu. Saules vējš deformā magnetosfēru, un tās aste izplatās milzīgā attālumā prom no Saules.
Gallileo līdz Jupiteram. ASV kosmiskā zonde Galileo iegāja orbītā ar Jupiteru 1995. gadā, pēc piecu gadu ceļojuma kosmosā, kas noritāja izmantojot Venēras un Zems gravitācijas spēku.…
