Par Jumi sauc vārpas, riekstus, sēnes vai citas dabas veltes, kas saaugušas kopā pa pāriem. Jumis ir ne tikai katrs dubultauglis, bet arī auglības un svētības iemiesojums. Uz lauka Jumis ir bagātīgi attēlots. Viņam pieder zirgi un rati, kas vajadzīgi labības vešanai sētā.
Es nezinu, kas par vīru
Iet pa ceļu dancodams:
Miežu svārki, rudzu krekls,
Apenīšu cepurīte.
Jumim ir sieva un bērni tāpat kā citiem teiksmu tēliem. Jumala pieminēta vairākās dainās kopējā darbībā ar Jumi. Viņas izskats maz aprakstīts, taču tajā ir priekšstati, kas saistīti ar labību, piemēram, akots. Jumim ir arī Jumalēni, tie ir viņa bērni. No Jumja īpašībām un darbībām izceļas viņa skaļums, lēkāšana un bēgšana no meklētājiem, Jumalas meklēšana un pārmācīšana, braukšana, lielīšanās un sasaukšanās.
Jumīts savu Jumaliņu
Ap tīrumu dancināja;
Jumaliņa rikšiem skrēja,
Jumīts lēkšiem pakaļā.
Simboliskā zīme. Ornamentā jumi attēlo nosacītas rudzu dubultvārpas veidā. Šo zīmi ir viegli izšūt, iegravēt vai uzzīmēt. Jumja zīmi var meklēt arī tautisko jostu rakstos ( skat. pielikumā 1. att.), sievu cepuru, villaiņu un kreklu rakstos. Jumja zīmi izliek arī jumta korē, tā var būt darināta divu gaiļu vai divu zirga galvu veidā (skat. pielikumā 2. att. ). Šī zīme nāk no pagātnes, it kā aicina mūs ticēt, ka tā pasargās māju no nelaimes. …
