Ievads
Es nolēmām izpētīt jūgendstilu Rīgā, jo esmu dzirdējusi un arī pati vērojot uzskatu, ka Latvijas galvaspilsēta ir jūgendstila metropole Eiropā. Būdama savas valsts patriote arī izvēlējos projektam šo tēmu. Esmu redzējusi daudzas jūgendstila mājas fasādes Rīgā. Tas bija pamudinājums, iedvesma pētīt jūgendstila arhitektūras elementus.
Jūgendstils 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā piedzīvoja uzplaukumu visā Eiropā. Visspilgtāk šī stila pārstāvju centieni īstenojās tieši arhitektūrā, it īpaši individuālajā celtniecībā, taču tika celtas arī tirdzniecības ēkas, stacijas, teātru ēkas, daudzdzīvokļu īres nami. Jūgendstils ieviesa brīvu, funkcionāli pamatotu celtņu plānojumu, karkasa konstrukciju un jauno būvmateriālu (dzelzsbetona, stikla, metāla u.c.) plašu izmantošanu. Aktīvi tika risināts mākslas veidu sintēzes problēmas. Tādejādi tika sperts pirmais solis 20. gs. modernās arhitektūras attīstībā, veidojot pārejas posmus no 19. gs. otrās puses tradicionālajām formām uz 20. gs. arhitektūras risinājumiem.
Par dziļāko pētījuma objektu esmu izvēlējusies apskatīt arhitektūras elementus, izmantotus jūgendstilā, kā arī uzzināt, ar ko jūgendstils atšķīrās no citiem mākslas stiliem.
Kopš 19. gadsimta beigām Latvijas un tās galvaspilsētas Rīgas arhitektūrā nozīmīgu vietu ieņem šis pārsteidzošo formu stils. Arhitektūras dekoru montāža Mihaila Eizenšteina projektētajos namos rosināja nākamā kinorežisora Sergeja Eizenšteina māksliniecisko montāžas metodi un veicināja savdabīgas un spilgtas mākslinieku paaudzes veidošanos Latvijā. Jūgendstila būtībā iekodētā izvēles brīvība joprojām rosina vizuālās domāšanas brīvību.
…
