Rīga ir jūgendstila metropole, tā bieži tiek saukta gan ārzemnieku, gan pašu latviešu vidū. Un ne velti, jo Rīgā ir strādājuši tādi pazīstami jūgendstila un nacionālā romantisma arhitekti, kā Heinrihs Šels, Frīdrihs Šefels, Mihails Eizenšteins, Konstantīns Pekšēns, Jānis Alksnis un Eižens Laube.
“Tikai modernā dzīve var būt izejas punkts mūsu mākslinieciskajai daiļradei. Viss cits ir arheoloģija.” Tā rakstīja 19. gs beigās austriešu arhitekts Oto Vāgners. Jūgendstils ir 19. gs. Pēdējo gadu un 20. gs. Sākuma mākslinieciski estētiskā sistēma, stils, kas aptvēra ne vien arhitektūru, bet arī literatūru, iespiedgrafiku un lietišķo mākslu. Jūgendstila mākslinieki tiecās vienota stila ietvaros iekļaut visus mākslas veidus, līdz ar to izdzēšot robežas starp tiem. Eduards Kļaviņš brošūrā “Jūgendstils” par to raksta: “Šī nosliece bija saistīta ar utopisku vēlēšanos pilnībā estetizēt cilvēka vidi. Tādējādi jūgendstils pārņēma visu tipa celtnes, to fasāžu un interjeru dekoratīvo plastiku, glezniecību, vitrāžas, metālkalumus, mēbeles, gaismas ķermeņus, porcelāna, stikla un metāla traukus, juvelierizstrādājumus, grāmatu un periodisko izdevumu iekārtojumu, plakātu un lietišķo grafiku, tekstilijas un tērpus; tas iespiedās arī stājmākslā.”…