I cēliens.
Vakars, 100 gadīgais Jēkabs sēž telts priekšā un viņam blakus stāv 17 gadus vecais Jāzeps. Jāzeps stāsta tēvam, ka dienas vidū sapnī nakti redzējis. Viņš stāsta arī, kā brāļi dara viņam pāri, ka tie ienīst Jāzepu par to, ka tas no citas mātes un tēvam vienmēr mīļāks nekā pārējie. Jēkabs to mierina, ka notiks Dieva griba un Jāzeps būs kungs pār saviem brāļiem. Jāzeps aiziet un pie Jēkaba pienāk Juda (Jāzepa brālis). Viņš meklē Jāzepu, jo tas ir pazaudējis 3 aitas un Juda tagad par to uz viņu dusmojas. Tēvs Jāzepu aizstāv. Brāļi pastāv uz to, ka Jāzeps jāsoda, bet tēvs viņu aizstāv sakot, ka viņš jau vēl mazs un vēl nemaz nav gans. Tad brāļi uzstāj, ka Jāzepam jākļūst par ganu, taču viņš iebilst, jo viņam tas amats riebjas. Brāļi grib Jāzepam sist, bet tas aizstāvas ar nazi, taču tēva pierunāts Jāzeps pēc tam lūdz piedošanu un brāļi arī piedod. Tēvs dod saviem dēliem svētību kā pareģojumu. Brāļi kā par zīmi izlīgumam dod Jāzepam skūpstu, bet Jāzeps izvairās no Levija skūpsta. Tēvs pareģo, ka Jāzeps valdīs pār citiem brāļiem, bet Levijs saka, ka viņš būs cienīga valdīt tiksi tad, kad būs bijis gans. Jāzeps izstāsta savu sapni, ka visi sējuši labības kūlīšus un brāļu kūlīši klanījušies viņa kūlīša priekšā. Brāļi viņu par to nolād. Visi aiziet. Jēkabs atnes Jāzepam un Benjamiņam segas, jo tie gulēs laukā. Naktī Jāzeps redz Raeles parādību, parādās arī tēva un brāļu rēgi, tie visi paklanās Jāzepam 3 reizes. Arī Benjamiņš to redz un iekliedzas. No kliedziena pamostas Jāzepa brāļi un tēvs. Jāzeps izstāsta viņiem parādību. Brāļi nolemj, ka Jāzeps beidzot jāsūta ganos, lai tas nedomā muļķības. Kad brāļi aizgājuši, Jēkabs atvadās no Jāzepa kā uz garu ceļu.
II cēliens.
…
