J.Poruka darba "Sirdsšķīsti ļaudis" kopsavilkums

2. Krustmātei es nejautāju par svešinieku, jo viņa nau visai laba cilvēku pazinēja. Es samakšķerēju zivis un kādā rītā devos ceļā līdz svešiniekam. Pa ceļam cūku ganam jautāju, kur šīs mājas atrast un viņš norādīja. Māju pagalmā bija kā izmiris, iznāca vecenīte netīrā kleitā. Sasveicinājos un prasīju saimnieka uz ko viņa atbildēja, ka kas tad tas par saimnieku-kauns un negods. Atdevu zivis un viņa kļuva laipnāka. Es teicu, kas esmu un viņa sāka stāstīt par saimnieku. Ka cits gribējis apkrāpt, cits rauj pēdējo ārā.
Tad vecene iegāja mājā putru apmaisīt un iziedama teica, ka saimnieks aizbraucis ceļus taisīt. Anniņa arī guļot. Vecene gāja istabā un es tai pakaļ teikdams, ka gribu māju apskatīt, bet es gribēju Anniņu apskatīt.…