Gan dabas apstākļos, gan tehnoloģijās plaši ir izplatīta tieši jonu apmaiņa starp šķīdumu un cietu vielu (piemēram, ūdens un dabas minerāli vai jonu apmaiņas sveķi), kā rezultātā rodas nešķīstošas vielas, tādejādi tās iespējams nosēdināt un atdalīt, kas ir ļoti nozīmīgi tieši dažādās tehnoloģiskās ierīcēs (piemēram, ūdens mīkstināšana). Dabā un iekārtās jonu apmaiņa tiek izmantota arī kādas vielas izdalīšanai – piemēram, dabā jonu apmaiņas rezultātā atbrīvojas dažādu minerālu joni, kas pieejami augiem, savukārt atdzelžošanas iekārtās - dzelzs joni.
Šajā darbā apskatītajos piemēros visbiežāk dabā tiek iesaistīti ūdeņraža joni, kas nosaka augu spēju uzņemt minerālvielas, kontrolē augsnes skābumu, kā arī visspēcīgāk ietekmē apmaiņas procesu intensitāti ūdens vidē. Arī tehnoloģijās kā katjonīti var tikt izmantoti ūdeņraža joni, tomēr pārsvarā tiek izmantoti nātrija joni un to apmaiņa.
Tā kā jonu apmaiņa ir dabisks process, tā rezultātā nerodas papildus piesārņojums, turklāt tieši ar jonu apmaiņu var samazināt esošo piesārņojumu. Piemēram, pazemināt slāpekļa saturu notekūdeņos (jonīti nātrija formā spēj saistīt ievērojamus daudzumus amonija jonu), veikt dzeramā ūdens sagatavošanu (piemēram, svina joni (PB2+) vai vara (Cu2+) tiek aizstāti ar kālija (K+) joniem - efektīvs process, kas uzlabo arī dabīgo minerālu līdzsvaru ūdenī) un tml.
Līdz ar to var secināt, ka jonu apmaiņas procesa būtība gan dabiskajā vidē, gan cilvēka radītājās tehnoloģijās ir tāda pati – iegūt jeb atbrīvot nepieciešamos jonus. Jāatzīmē, ka jonu apmaiņa ir labs piemērs, kā cilvēce ir veiksmīgi iemācījusies izmantot dabiskos apstākļos noritošos procesus savā labā.
…