Johans Sebastiāns Bahs. Franču svīta

Mācību gaitā es izpētīju 3 dažādas redakcijas:
1) Urteksts (tam es sekoju visvairāk), kur nav nekādu dinamikas, tempa un štrihu apzīmējumu, tomēr dažviet ir atzīmēta ērta aplikatūra un pēdējā lapā atšifrēti visi izrotājumi. Dažās vietās ir pierakstīti vairāki izpildījuma varianti.
2) I.Zaharova redakcija (Maskavas izdevniecība “Mūzika”) - tā ir pilna ar dinamikas, raksturu un tempu apzīmējumiem, kā arī dažādiem štrihiem, līgām un aplikatūru. Tāda redakcija, pēc manām domām, nav īpaši piemērota, jo neļauj izpildītājam domāt un improvizēt pašam.
3) H.Kellera redakcija (izdevniecība “Edition Peters”), kas arī skaitās kā urteksts, tomēr deju sākumā ir uzradīts temps un dinamika, kā arī ir atzīmēta aplikatūra.
Mūsu bibliotēkā var atrast arī K.Černi, E.Petri un J.Ekiera redakcijas.

Grūtības svītas apguves procesā
Savā izpildījumā es nolēmu atkārtot visu deju pirmos posmus, jo tie pārsvarā visur ir īsāki un, manuprāt, nozīmīgāki. No tā attiecīgi parādījas jautājums – kā atkārtot, lai būtu dažādi un interesanti? Katrs posms atkārtojumā man skan klusāk, it kā attālināti. Dažreiz pamainu štrihus, konkrēti, pieliekot līgas vai otrādi – izmantojot staccato paņēmienu.
Viena no svarīgākajām problēmām bija balansa atrašana starp rokām, lai saprastu, kurai rokai un kurā brīdī ir jāpievērš vairāka uzmanība. Bija cītīgi jāstrādā ar garo nošu “izdziedāšanu”, lai skaņa nepazustu uzreiz, bet skanētu līdz galam. Tajos brīžos noteikti bija jāatcerās par roku atbrīvošanu un pareizu dziļu pieskārienu.
Darba gaitā nācās noņemt dažus izrotājumus, jo tie slikti ietekmēja tempa un skanējuma kvalitāti, kā arī dažreiz pasliktināja balansu starp rokām.
…