Johans Gotfrīds Herders (1744.25.VIII-1803.18.XII). Dzimis Prūsijā, Morungenē, miris Veimārā, Vācijā. Vācu filozofs, apgaismotājs, rakstnieks, folklorists. Berlīnes ZA goda loceklis. Studējis Kēnigsbergas universitātē. Viņu aicina uz Rīgu līdzšinējais Rīgas Domskolas rektors J. G. Lindners, kas pats pārceļas uz Kēnigsbergu. 1764-69 Rīgas Domskolas skolotājs, 1765-69- mācītājs. Herdera filozofiskajā darbā „Idejas par cilvēces vēstures filozofiju” galvenā doma ir par nepārtrauktu progresu cilvēces vēsturē un sabiedrības virzību pretī humānismam. Viņa atzinumi par tautas valodu un dzejas kopsakaru ar tautas vēsturi ir izklāstīti darbā „Traktāts par valodas izcelšanos”(1772).
Publicējis darbus par vēsturi, filozofiju un literatūras kritiku, kā arī latviešu tautas dziesmas vācu valodā (dažādu tautu dziesmu kopojumā “Stimmen der Völker in Liedern” 1778).
Rīgā iespiesti viņa pirmie nozīmīgie darbi, un daudziem vēlākiem pirmsākums meklējams tieši Rīgā. Rīgā Herders top par kultūrfilozofu, kas jau 1771.gadā Strasburgā būtiski ietekmē jauno J.V. Gēti un vēlāk visu vētru un dziņu laika literāro dzīvi. Pirmais lietojis vārdu tautasdziesma, vācis dažādu tautu, arī latviešu, tautasdziesmas, izdevis tās tematiski sakārtotos krājumos (1778, 1779; grāmatu „Tautu balsis dziesmās” , 1807). Aicina pievērsties folklorai, kā nozīmīgam kultūras faktoram. Impulsu Herdera folkloristikai devušas arī latviešu tautasdziesmas.
Herders Rīgas Domskolā ir kolabrators- gan citu pedagogu atvietotājs, gan arī patstāvīgs skolotājs dabas zinātnēs, matemātikā, griķu un latīņu valodā, filozofijas vēsturē, vācu stilistikā.
1767.g. Rīgas mācītājs L. Bergmans aicina Herderu par tā sauktās Pētera skolas inspektoru Pēterburgā, bet viņš paliek uzticīgs Rīgai.
Ar darbu Rīgas Domskolā saistīta arī maza slodze pilsētas bibliotēkā, kur Herders pārzina filozofijas, jurisprudences un beletristikas nodaļas.
Pārējiem Rīgas mācītājiem viņš liekas pārāk brīvdomīgs, 1767.gadā iesniedz konsistorijai konkursa darbu latīņu valodā par teoloģisku tēmu, bet praktiski sprediķot viņam iznāk maz.
Latviešu valodas apguvi sāk 1765. gadā, taču vairāk laika tiek veltīts angļu un itāļu valodām, jo vēstulēs draugam atzīst, ka visu mūžu negribētu palikt par mācītāju kādā latviešu lauku draudzē. Vienīgais Herdera latviski tulkotais darbs ir mazā kantāte, kas sacerēta Biķernieku baznīcas iesvētīšanai.
…