Ježijs Grotovskis

Atšķirībā no parateatrālajiem projektiem uzmanība tika koncentrēta uz indivīda spēju izpausties, nevis koketīvo sastrādāšanos. Grotovskis ticēja, ka šādas nodarbības var palīdzēt tikt galā ar ikdienas grūtībām.
1985.gadā Grotovskis pārceļas uz Itāliju, kur uzsāk projektu „Māksla kā transportlīdzeklis”, kurā pētīja rituālo mākslu izcelsmi un to ietekmi uz cilvēku. Šajos gados viņš arī īsteno projektu „Objektīvā drāma”, kuras mērķis ir attīstīt spēles struktūru, fizisku tehniku u.c. spēles elementus.
1999.gadā Grotovskis aiziet mūžībā. Lai arī savas dzīves pēdējos 20 gadus viņš bija dzīvojis noslēgtībā, vienatnē, visu laiku viņš veltīja meklējumiem, eksperimentiem, atklājot jaunu- emociju teātri.
Nabadzīgā teātra izpausmes bija- atteikšanās no ārišķīgā, dekorācijām, grima, mūzikas uc. Galvenais bija aktieris, kuram jābūt pilnīgi atklātam un būtībā jāziedo sevi visu šo mērķu sasniegšanai. Darba struktūru veido vingrinājumu trīs kategorijas- plastiskie vingr., ķermeņa kustību vingr., vokālie un elpošanas vingr., kuru mērķis ir rast ķermenī organiskas reakcijas spēju. Attiecīgās reakcijas, kas ļauj aktierim atklāt sava „es” visdziļākos slāņus, tika atkārtotas tiktāl, kamēr nostiprinājās aktierī. Vēlamais rezultāts ir, lai skatītājā raisītos atbildes reakcija un savienotos kolektīvais ar personisko. Teātrim nav jāatrāda luga, bet gan jārod atbildes uz to.
…