Jenots (Procyon Lator) sasniedz pie 65 cm. ķermeņa garuma un 25 cm astes garuma un 90 cm līdz 1 metram kopgaruma, 30—35 cm skausta augstumu. Apvalks ir dzeltenpelēks, ar melnu piemaisījumu, jo saru spalvas pie pamata ir brūnas, vidū brūngani-dzeltenas un galā melnas, ar ko tās iegūst ļoti īpatnēju kopkrāsu. Tā ir, jau no neliela attāluma aplūkota, grūti nosakāmā pelēkumā, kurš tikpat labi pieskaņots mizas krāsai, kā arī svaigu vai sakaltušu zāli apklātai zemei. Anomālijas pie jenotiem ir retas, tomēr sastopamas. Tā Lielbritānijas muzejā ir kāds balts jenots, kura spalvojums var sacensties ar loti balto sermulīša ādu.
Bebrs ir nākamais lielākais dzīvnieks aiz kapibaras.
Tam ir tumši brūns, ļoti biezs kažoks, kas sargā, lai bebram nebūtu auksti visu laiku uzturoties ūdenī.
Tam ir bebram raksturīgā plakanā aste, ko viņš izmanto peldot kā stūri. Vēl bebram peldēt palīdz arī peldplēves, kas atrodas starp kāju pirkstiem.
…