enais nosaukums: Mitau
Arhitektūras stils: baroks
Bijušie īpašnieki: 1265.g. - ordeņa mestrs Konrāds fon Manderns.
Līdz 16.gs.v. - komtura sēdeklis.
1562.g. Jelgava kļuva par Kurzemes hercogistes galvas pilsētu un hercoga rezidenci:
1562. - Hercogs Gothards Ketlers, pārējie Ketleri
1737.g. - Ernsts Johans Bīrons, viņa dēls Pēteris Bīrons pilī dzīvoja līdz 1782.g.
1795.g. hercogisti pievienoja Krievijai un pilī iekārtojās Kurzemes guberņas gubernators fon Pālens un guberņas administratīvās iestādes, kuras atradās pilī līdz 20.gs.sāk.
Trimdas laikā no 1798.-1807.g. pilī divas reizes uzturējās Francijas karalis Luijs XVIII ar svītu.
1812.g. šeit atradās Napoleona karspēka lazarete.
Pēc 1920.g. - Latvijas lauksaimniecības kamera.
No 1939. g. - Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija
Jau 1740. gadā pils cokolstāvā iekārtoja atsevišķas telpas hercogu kapeņu vajadzībām un uz tām pārvietoja mirušo valdnieku sarkofāgus no iepriekšējās, 1583. gada celtās un 1738. gadā nojauktās baznīciņas pagraba velves. 1820. gadā kapenes ierīkoja Dienvidaustrumu skvēra cokolstāvā, kur tās atrodas arī šodien.
Pavisam kapenēs apbedīti 24 Ketleru un 6 Bīronu dinastijas pārstāvji. Apbedījumi 21 metāla sarkofāgā un 9 koka zārkos attiecas uz laika posmu no 1569. gada līdz 1791. gadam. 1973. gadā Rundāles pils muzejs uzsāka kapeņu inventarizāciju un restaurāciju, bet kopš 1992. gada vasaras tās atvērtas apmeklētājiem.
Pils vēsture aizsākās 1737. gadā, kad pēc Ketleru dinastijas pēdējā hercoga Ferdinanda nāves par jauno Kurzemes - Zemgales valdnieku ievēlēja Ernestu Johanu Bīronu (1690-1772) - Krievijas Ķeizarienes Annas Ivanovnas favorītu. Lai pasvītrotu hercogu dinastijas maiņu Kurzemē, Ernests Johans nolēma jauno rezidences pili būvēt iepriekšējās hercogu rezidences - 14. gs. celtās Livonijas Ordeņa pils vietā. Veco Jelgavas pili tā paša gada rudenī uzspridzināja un nojauca, lai atbrīvotu vietu jaunceļamajai pilij.…
