Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
2,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:714893
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.11.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Aizkraukles un Rīmaņu muižas zemnieku tiesa – muižas tiesības, ko muižnieku interesēs 1764.g. latviešu valodā izdeva barons K.F.Šulcs. Tās paredzēja zemnieku tiesības uz kustamo mantu, zemes mantošanu, klaušu un nodevu lieluma noteikšanu vaku grāmatās un deva iespēju sūdzēties par dzimtkungu zemes tiesā.
Akotnieki – kalpi, laukstrādnieki Latvijas teritorijā, kurus nolīga konkrēta gabaldarba veikšanai. Par paveikto darbu akotnieki saņēma akorda algu (akotu).
Algādži – kalpi, kuri strādā par dienas algu. Pirmo reizi algādži minēti 1386.g. Vidzemes muižu dokumentos. 15.gs.b.-16.gs.s., kad saimnieki tika pārvērsti par dzimtļaudīm, algādži paturēja savu pārvietošanos brīvību. 16.gs.b. algādžus sauca par siena vīriem, bet 17.gs. par iebūviešiem. Bieži algādžiem bija sava iedzīve: 1 vai 2 govis un pat zirgs. Zviedru valdība 17.gs. centās ierobežot algādžu pārvietošanās brīvību, spiežot palikt uz gadu vai uzņemties apstrādāt zemi. …

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties