1. VTT jēdziens un priekšmets.
TT kā zinātne ir vispārināta zināšanu sistēma par tiesībām un tiesiskajām parādībām, to būtību, attīstību, funkcionēšanu un nozīmi sabiedrībā. Tā pētī tiesisko īstenību (realitāti) valstī. TT cenšas izdibināt un izzināt tiesiskos sakarus. Tiesību zinātnē struktūras jēdziena izpratne, galvenokārt, tiek reducēta uz tiesību elementu savstarpējām attiecībām. TT priekšmets sniedz atbildi uz to, ko attiecīgā zinātne pēta. Tā veido tiesību pamatlikumsakarības, to būtības izzināšana, nozīme un attīstība sabiedrībā. Tā pēta tiesību izcelšanās cēloņus, tiesību būtību, formas, funkcijas sistēmu un citus ar tiesībām saistītus jautājumus. TT ir sabiedriska, politiski – juridiska, teorētiska un filozofiska (metodoloģiska) rakstura zinātne.
2. VTT nozīme sabiedrības tiesiskajā dzīvē.
TT un tās atziņas ir sabiedriskās dzīves attīstības metodoloģiskais pamats. TT atspoguļo sabiedriskās attiecības, turklāt tā, lai parādītu kādas tās reāli pastāv, kā arī kādām tām jābūt, - to var tikai ar domāšanas un prāta palīdzību. Lai tiesības kļūtu par sabiedrības dzīvi stabilizējošu, sakārtojušu faktoru, tām jāietver savā statusā nepārejošas, ne no kā neatkarīgas vērtības. Sabiedriskajās zinātnēs, t.s. tiesību zinātnes rīcībā ir samērā maz patiesību, kas pietiekami adekvāti atspoguļotu sociālus procesus, tāpēc cilvēkam ir svarīgi izkopt spējas meklēt patiesību. Balsoties uz TT būtības, funkciju un tās attīstības likumsakarības saiknē ar citām sociālām parādībām, sabiedrība izstrādā un noformulē idejas, noteikumus, kādā veidā var un vajag pilnveidot esošo likumdošanu vai uzlabot juridisko iestāžu darbību. Būtība TT piedāvā principus, lai stiprinātu likumību un tiesisko kārtību valstī, lai stiprinātu personas brīvības, kuras ir akceptētas starptautiskajās tiesībās.…
