Jautājumi par Aleksandru Čaku

Dzejolī “Afišas” Čaks min, ka afišas viņam ir kā labākā pavāru grāmata. Manuprāt, šis salīdzinājums nozīmē, ka kāds cilvēks dod viņam iedvesmu, kuru viņš var izmantot, lai palīdzētu paša izaugsmei. Šim cilvēkam nav ciešs kontakts ar Čaku.
Un no ielu smaršām reibis kā no alus.
Manuprāt, pielīdzinot ielu smaržu alum, Čaks savā dzejolī “Ielām” parāda savdabīgo brīvību, kas viņam piemīt esot pilsētā. Iespējams, tas arī tiek pielīdzināts vienkārši mašīnu izplūdgāzēm, kas mēdz apreibināt, bet man šķiet, ka nozīme ir paslēpta dziļāk. Iedzerot pāris glāzes alus, cilvēks nekļūst agresīvs, bet drīzāk vairāk atklāts un atbrīvotāks. Tā Čaks apraksta savu atrašanos pilsētā – viņš var būt atvērtāks.
Kamēr sirdi nesu es kā ziedu,
Dzejolī “Ielām” Čaks savu sirdi arī pielīdzina ziedam. Parasti ziedus dāvina kādam citam un Čaks apraksta, kā viņš, pilsētā dzīvojot, ir gatavs sevi kādam atdot, manuprāt, to attiecinot uz savu dzeju. Viņa dzeja ir viņa sirds un viņš vēlas, lai to kāds lasa, lai kādam tā izraisa pārdomas.
…