Jautājumi inženierhidroloģijā un meteoroloģijā

40.Ezeru ietekme uz upju noteci
Notece ir ūdens aprites dabā sauszemes posms. Ūdens pārvietošanās noteces procesā notiek pa zemes virsu, kā arī pa augsni un iežu slāņiem. Ja tiek veikta ezera līmeņa regulēšana, vai arī caurplūdumu regulēšana, tad tas ietkmē arī upi, kas ietek vai iztek ezerā un tās noteci.

41.Purvi; to veidošanās un tipi
Purvu veidošanos nosaka apkārtējā vide: klimats, reljefs, minerālais pamatslānis, ģeoloģiskā uzbūve utt. Purvi ir ekosistēmas, kam raksturīgs pastāvīgs vai ilgstošs periodisks mitrums, īpatnēja veģetācija un īpatnēja augsne – kūdra, kas sastāv no augu atliekām ar dažādu sadalīšanās pakāpi.
Purvu tipi:Zāļu purvi (49% no purviem) izveidojas vietās, kur pieplūst gruntsūdeņi vai ar minerālvielām bagāti virsūdeņi. Zāļu purvi ir ļoti slapji ar stipri mineralizējušos un labi sadalījušos un mazāk skābu (pH3,5-4,0) kūdru. Tiem ir raksturīga blīva, samērā daudzveidīga sūnu sega, pundurkoki, neliels zāļu un ziedaugu sugu skaits.
Pārejas purvi (5% no purviem) veidojas vietās, kur purvu barošanās procesā mazinājusies gruntsūdeņu nozīme, bet palielinājusies nokrišņu nozīme. Pārejas purvos sastopami pieticīgākie zāļu purva augi un minerālvielu ziņā prasīgākie sūnu purva augi.
Sūnu purvi (45% no purviem) ir sausāki, taču kūdras sadalīšanāspakāpe tajos ir ievērojami zemāka. Sūnu purva kūdra ir ļoti skāba (pH3.0 – 3.5 ). Sūnu purva augi barības vielas iegūst vienīgi no nokrišņiem, tāpēc tie sugu skaita ziņā ir ļoti nabadzīgi. Ir sastopamas ne vairāk kā 12 - 15 augu sugas pamatā sfagnu sūnas.

42.Purvu hidroloģiskais režīms
Purvi ir ievērojami mitruma akumulētāji. Purvā uzkrāto ūdeņu lielākā daļa ir cieši saistīta ar kūdras sauso vielu un līdz ar to purvu ūdens krājumi nespēj kalpot par upju barošanās papildus avotu. Smaguma spēka ietekmē aizplūst tikai kūdrā esošais brīvais ūdens, tāpēc nosusinot purvu ar grāvjiem ūdens saturs kūdrā samazinās relatīvi nedaudz, pārējais ūdens samazinās tam iztvaikojot.

43.Hidrometrijas uzdevumi un hidrometriskais tikls Latvijā
Lielākajās Latvijas upēs (Daugavā un Ventā kopš 1881.gada) posteņus līdz 1940. gadam pārzināja Ekonomikas ministrijas Jūrniecības departaments. 1940.gadā pavisam bija 107 posteņi. Tagad šos posteņus aprūpē LVĢMC . Pašlaik darbojas 53 upju un ezeru novērojumu stacijas (monitoringa tīkls).
Mazajās un vidējās upes līdz 1940.gadam novērojumus veica Zemkopības ministrijas Kultūrtehniskā daļa.
Līdz 1940.gadm novērojumi pavisam bija veikti 174 posteņos; 1940.gadā darbojās 77 posteņi. Pašlaik daļa šo, kā arī no jauna ierīkotie posteņi ir Lauku atbalsta dienesta pārzinā. Novērojumus praktiski organizē un apkopo valsts SIA “Meliorprojekts”.
Daļā posteņu tiek veikti tikai ūdens līmeņu novērojumi. Taču lielākajā daļā posteņu veic arī upes caurplūdumu mērījumus. Tieši šie posteņi ir hidrometriskā tīkla nozīmīgākā daļa.
Hidrometriskie spārniņi- Tradicionāls instruments straumes ātrumu un līdz ar to caurplūdumu noteikšanai hidroloģiskajā postenī ir hidrometriskie spārniņi.

44.Ūdens līmeņu mērīšana. Līmeņpostenis, hidrometriskais postenis. To novietojums un iekārtojums. Posteņa nulle
Ūdens līmeni postenī mēra virs katram postenim īpaši izvēlētas horizontālas atskaites plaknes, kuru parasti pieņem zemāk par novērotajiem zemākajiem ūdens līmeņiem un kurai tiek noteikta absolūtā augstuma atzīme. Šo atskaites plakni sauc par nilles posteņie. Atkarībā no upes krastu formas un posteņa nozīmes iekārto latu posteņus(to ierīko ja ir būve, tilts, pie kā var to piestiprināt), pāļu posteņus, pašrakstītāju posteņus (novieto mājiņā virs akas, kura ar guļcauruli savienota ar upi, akas ūdenim jābūt mierīgam un atrastos vienā augstumā ar ūdeni upē).

45.Ūdens līmeņa novērošana. Līmeņu pašrakstītāji- pašrakstītāju posteņus (novieto mājiņā virs akas, kura ar guļcauruli savienota ar upi, akas ūdenim jābūt mierīgam un atrastos vienā augstumā ar ūdeni upē. Pēdējā laikā mehānisku pašrakstītāju vietā lieto elektroniskas datu reģistrācijas iekārtas, atkrīt pašrakstītāj aka ar pludiņu, jo līmeni nosaka ar hidrostatiskā spiediena sensoru palīdzību.
…