1.Pieprasījums un piedāvājums. Tos noteicošie faktori.
Pieprasījums (d) ir noteikta veida preču daudzums, ko patērētāji vēlas un spēj nopirkt par noteiktu cenu, noteiktā laika posmā. Pieprasījuma grafika līkne ir lejupslīdoša
Pieprasījuma noteicošie faktori:
Patērētāju ienākumi – pieaugot patērētāju ienākumiem, pieprasījuma apjoms pēc vairākām precēm pieaug, un otrādi – samazinoties pircēju ienākumiem, šīs preces pērk mazāk.
Aizstājēju (substitūtu) cenas – aizstājēji ir preces, kuras var lietot kāds citas preces vietā. Piemēram sviestu var aizstāt ar margarīnu.
Kopā lietojamo (komplementāro) preču cenas – tās ir preces savstarpēji papildinošas. Piem., benzīns un motoreļļa. Ja samazinās vienas kopā lietojamās preces cena, pieprasījums pēc otras kopā lietojamās preces pieaug.
Patērētāju gaume – piem., plašs kalkulatoru piedāvājums praktiski likvidēja pieprasījumu pēc logaritmiskajiem lineāliem.
Pircēju skaits – tirgū , pieaugot pircēju skaitam, palielinās arī pieprasījums, un otrādi.
Pircēju prognozes – pircēju prognozes (pamatotas vai iedomātas) par iespējamām cenu izmaiņām, inflācijas līmenī, utt. būtiski ietekmē pieprasījumu.
Piedāvājums (s) ir noteikta veida preču daudzums, kuru ražotāji (pārdevēji) vēlas un ir spējīgi saražot, un piedāvāt pārdošanai tirgū par noteiktu cenu, noteiktā laika posmā. Grafika līkne ir augoša. Piedāvājuma noteicošie faktori:
Tehnoloģija – tā dod iespēju paaugstināt ražošanas efektivitāti, t.i., ražot produkcijas vienību ar mazāku resursu patēriņu. Tādējādi ar attiecīgajām resursu cenām samazināsies ražošanas izmaksas un pieaugs ražošanas apjoms.
Nodokļi un dotācijas – uzņēmēji vairumā nodokļu uztver kā ražošanas izmaksas. Tāpēc nodokļu paaugstināšana izraisīs ražošanas un piedāvājuma samazināšanos, bet pareizi orientētas dotācijas var paplašināt ražošanu un piedāvājumu.
Kredīta procents – praktiski neviens uzņēmums efektīvi funkcionēt bez lielāka vai mazāka kredīta. Tāpēc, pieaugot kredīta % , kapitāls (aizņēmums) kļūst gārgāks un mazāk pieejams. Tas izraisīs ražošanas un piedāvājuma samazināšanos.
Pārdevēju skaits – jo vairāk firmu iesaistās preces ražošanā (ieiet nozarē), jo lielāks būs šo preču piedāvājums, un otrādi.
Ražotāju prognozes – cenas samazināšanās prognoze var iespaidot ražotāju vēlmi piegādāt tirgū preci nekavējoties.
Elastība ir viena mainīgā lieluma reakcijas mērs uz cita mainīgā lieluma izmaiņām. Ja runā par pieprasījuma elastību atkarībā no cenas, tad tās ir pārdoto preču apjoma izmaiņas atkarībā no preces cenas relatīvajām izmaiņām.
Pieprasījums ir elastīgs, ja dotās procentuālās cenas izmaiņas izraisa lielākas % pieprasījuma izmaiņas. Piem., cena samazinās par 2%, bet pieprasījums pieaug par 4% . pieprasījums ir neelastīgs, ja dotās % cenas izmaiņas izraisa mazākas 5 pieprasījuma izmaiņas. Piem., cena samazinās par 2%, bet pieprasījums pieaug tikai par 1%. Elastīgs pieprasījums – dotās % cenas izmaiņas izraisa lielāks % pieprasījuma izmaiņas.
Piedāvājuma elastība ir piedāvājuma reakcijas mērs atkarībā no cenas izmaiņām. Atkarībā no tā, vai piedāvājuma apjoma % palielināšanās ir lielāka, mazāka vai vienāda ar attiecīgajām cenu % izmaiņām, izšķir elastīgu, neelastīgu un vienādelestīgu piedāvājumu. Atspoguļo piedāvājuma izmaiņu tempu atkarībā no cenu izmaiņu tempa.
Oligopols ir tirgus, kur neliels skaits ražotāju konkurē savā starpā. Tie ražo identisku (standartizētu) vai diferencētu produkciju. Oligopola apstākļos visi ražotāji ir savstarpēji atkarīgi. Viena ražotāja cenas un ražošanas apjomi ietekmē visu pārējo uzņēmumu cenas un ražošanas apjomus. Ja viena firma pazemina cenu, tad tās pārdošanas apjoms pieaug, bet citu firmu pārdošanas apjoms samazinās. Šajā situācijā pārējās firmas arī samazina cenu, bet tas savukārt samazina pirmās firmas peļņu. Tāpēc katrai firmai, pirms tā pieņem lēmumu par cenu samazināšanu, ir jāmēģina noteikt, kāda būs citu firmu reakcija un kādas būs šīs reakcijas sekas. Situācija oligopolijā ir līdzīga militārai plānošanai, kur pirms lēmuma pieņemšanas jāmēģina noteikt pretinieka darbību un tās iespējamās sekas. Atšķirībā no pilnīgas konkurences un monopola, oligopola teorijā nav vispārīga modeļa. Bez izmaksu un pieprasījuma ierobežojošas darbības oligopola firma saskaras ar vēl vienu ierobežojumu – konkurējošo firmu darbību.
Peļņas apjomu, ko oligopolistiskā firma var gūt, izmainot cenas, ražošanas apjomu vai produkcijas kvalitatīvos parametrus, nosaka ne tikai pircēju reakcija, bet arī tas, kā uz šīm pārmaiņām reaģēs pārējie tirgus dalībnieki (konkurenti). Pastāv šādi modeļi – Kurno modelis, Edžverta modelis.…
