Neradioaktīvo metožu pamatā ir citu faktoru daudzuma mērīšana iežos. Optiski stimulētās luminiscences metode (OSL) ir tagad plaši pielietota nogulumiežu, kuri satur sīkgraudainu kvarcu (1000 – 800 000 g.) vai laukšpatus (1000 – 150 000 g.) vecuma noteikšanā (2, 4). Ir veikti relatīvi maz pētījumu, lai noteiktu OSL metodes precizitāti nogulumiežu datēšanā, kas jaunāki par pāris gadu simtiem. Viens pētījums (Ballarini et al. (2003)) piekrastes kāpās Nīderlandē, kur kāpu vecums ir zināms no vēstures avotiem, pierādīja, ka OSL datēšanas metode ir ļoti precīza, tāpēc šo metodi iesaka lietot krasta evolūcijas un ģeomorfoloģisko datu iegūšanas mērījumos, kas ir svarīgi piekrastes pārzināšanā. Šo metodi izmanto arī alu smiltsiežu vecuma noteikšanai (2). Termoluminiscences (TL) metode no dedzinātiem kramiem ir ieguvusi plašu piekrišanu kā viena no visuzticamākajām datēšanas metodēm priekš aizvēsturiski arheoloģisku vietu datēšanas. Tā var tikt pielietota 5000 – 1 000 000 gadu vecos iežos (4). Elektronu spinu rezonanse (ESR) tiek izmantota, lai datētu sīkgraudainu kvarcu vecumā no 50 - 100 gadiem. Rezonanse notiek ar speciālu aparātu - spektrometru, kurš uzrāda iežos ilglaicīgi uzkrātos brīvos elektronus un caurumus minerālu kristālrežģī, jo to vairāk, jo iezis vecāks (2). Ar ESR metodi tiek datētas arī fosilo zobu emaljas, līdz ar to ESR metode ir plaši pielietota arheoloģijā un paleoantropoloģijā (4). …
