Jaunlatvieši bija organizācija (domubiedru grupa), kas Latvijai bija ļoti nepieciešama, jo 19. gadsimta vidū, kad latviešu tautā atmodas gars vairs nebija apspiežams, ilgi aizturētais spēks ar nevaldāmu sparu tautā lauzās ārā, latviešiem, lai šis spēks būtu organizēts un iedarbīgs, bija nepieciešami vadoņi, ceļa rādītāji. Viņu uzdevums bija trejāds:
1) stiprināt jaunu spēku, iedvešot tautas locekļos ticību labākai nākotnei,
2) skaidrot nākotnes mērķus un rādīt to sasniegšanai nepieciešamos līdzekļus,
3) organizēt tautas spēkus un vadīt tos darbā un cīņās.
Jaunlatvieši nonāca pie secinājuma, ka reformu darbībai un latviešu tautas labklājībai nāks par labu tas, ja paši latvieši kļūs rosīgāki un apzinīgāki, tāpēc viņi sāka publicēties avīzē „Mājas viesis”, kas dažādos rakstos uzsvēra latvietību, pieprasīja latviešiem tādas pašas tiesības kā citām tautām, kad šo avīzi sāka cenzēt, viņi izveidoja „Pēterburgas avīzi”, kuras saturs bija daudz nopietnāks. Tajās bija sastopami apcerējumi no dažādām zinātņu nozarēm, sevišķi dabas zinātnēm, tautsaimniecības, statistikas, filozofijas. Avīzēs izvirzīja arī dažādus sadzīves jautājumus, kā arī lieku vērību pievērsa dažādām praktiskām lietām dodot padomus un aizrādījums. Avīzē bija arī plaša ārzemju ziņu daļa. Lai turpinātu pulcēt tautu uz kopējiem mērķiem, 1868. gadā tika izveidota Rīgas Latviešu biedrība, kas centās pārstāvēt visu latviešu tautu – gan pilsētniekus, gan zemniekus. Tā kopīgi izdeva laikrakstu „Baltijas Vēstnesis”,...
…