Aizvien vairāk izveidojās pagastskolas, draudzes skolas, atvērās jaunas pilsētas skolas. Skolās mācīja vācu valodu, jo bez tās pilsētā izglītību nevarēja turpināt. Kopš 1839.g. darbojās Cimzas skolotāju seminārs (sagatavoja kvalificētus skolotājus), vēlāk arī Irlavas skolotāju seminārs. Vienīgā universitāte Baltijā bija Tērbatas jeb tagad – Tartū. Alunāns, Barons, Valdemārs devās uz turieni studēt vieni no pirmajiem un izveidoja studentu pulciņu, no kura vēlāk izveidojās Jaunlatviešu kustība.
Jaunlatviešu kustība ir latviešu progresīvās inteliģences kustība, kas veicināja latviešu pašapziņas mošanos un tālāku attīstību. Pirmo reizi Jaunlatviešu vārdu lietojis mācītājs Braške, kad bija izlasījis J.Alunāna „Dziesmiņas”. Ne tikai Tērbatā, bet arī citur attīstījās studentu Jaunlatvieši pulciņi. Kultūras jomā tika likti pamati gandrīz visām kultūras nozarēm – literatūrai, valodniecībai, folkloristikai, teātra mākslai, mūzikai. Jaunlatviešu idejas tautā nonāca ar preses izdevumiem „Mājas Viesis”, „Sēta. Daba. Pasaule” un „Pēterburgas Avīzes”. Kad Leitāns („Mājas Viesis” redaktors) atteicās asos rakstus iespiest „Mājas Viesī”, tad Alunāns par saviem līdzekļiem izdeva „Sēta. Daba. Pasaule”, taču kad sāka trūkt līdzekļu tā izdošanai, viņš dabūja atļauju Krievijā izdot „Pēterburgas Avīzes” (katru nedēļu). Avīzei bija pielikums „Dzirkstele”, kas vēlāk kļuva par „Zobu gals”.…
