Krievu zinātnieks Igors Kons raksta, ka draudība ir ļoti nozīmīgs jauniešu emocionālās tuvības un personisko attiecību veids. Bieži gadās dzirdēt atzinumu, ka sakarā ar sabiedrības mobilitātes pieaugumu, dzīves ritma paātrināšanos un saskarsmes loka paplašināšanos mūsdienu jauniešu draudzība kļūst paviršāka un ekspensivāka. Jauniešu draudzība psiholoģiskās likumības, gan tās, kas attiecas uz draudzības ideāliem, gan arī tās, kas balstās uz reālām īpašībām, izceļas ar apbrīnojamu noturību un izpaužas visdažādākajās sociālajās un kultūras vidēs.
Jauniešu attiecības ar vienaudžiem ir līdzīgas kā pusaudžu vecumā, izņemot konformismu – jaunieši vairs tik lielu nozīmi nepiešķir grupai, viņi saskarsmē vairāk individualizējas, ieklausās savā iekšē’jā balsī. 15 gadus vecie jaunieši vēl ir konformisti, bet 17 un 18 gadus vecie jau vairāk uzticas sev un tuvam cilvēkam nekā vienaudžiem, meitene meklē vecāka drauga/draudzenes uzticību.
Jaunais šajā vecumā ir tas, ka vienaudžu attiecībās lielāka kļūst seksualitātes nozīme. Zēniem no 16 līdz 17 gadiem esot spēcīgākais seksuālais uzbudinājums, 2/3 domu aizzņem domas par seksu. Jauniešiem raksturīga ir onanēšana un masturbācija, ir neirožu un pašnāvības gadījumi, bet lielākā daļa mūsdienu jauniešu ir informāti, varbūt pat pārsātināti ar seksuāla veida informāciju.
Jūtu ziņā jaunība ir visemocionālākais periods. Tā kā jaunieši pārdzīvo vientulību, viņi aktīvi meklē iepazīšanos, tuvību, bieži iemīlas vai arī nodibina pastāvīgas attiecības, pārdzīvo pirmo lielo mīlestību. Meitenēm raksturīgi, ka viņas nodibina draudzeņu – uzticības personu grupu un ir aktīvākās attiecību nodibināšanā nekā puiši.…
