Jaunie mediji un tradicionālie mediji. Jēdziens un īpatnības

Viņpus ikdienas ontoloģijas. Elektroniskajā pasaulē nošķīrums starp parādībām un būtību vairs neeksistē. Eksistence uz monitora un digitālā eksistence datora atmiņā ir viens un tas pats. „Parādība ir perfekta „būtības” reprezentācija. „Būtībā” nav nekā vairāk un nekā cita kā parādībā.” Atšķiras tikai reprezentācijas formas: tad analogi, tad digitāli.9
Neparedzamais plašums. Elektroniskā pasaule ir bezgalīgi plaša. Tajā ir nepārredzams sānceļu pievienojums un paplašinājumu daudzums – no vienveidīgiem datiem līdz kompleksiem tīklojumiem. 10
Mediji un filosofija. „Mediju ontoloģija ir acīmredzami analītiska, pavisam cita veida nekā tradicionālā ikdienas ontoloģija un tās cēlākā forma – metafiziskā ontoloģija. Hierarhiski organizētas pasaules vietā mediju ontoloģija izvērš sānceļu, krustošanās un tīklojumu pasauli, kā arī rizomātisku izplatīšanos un transformācijas. Stabilitātes vietā dominē mainība, dziļuma vietā – virsma, īstenības vietā – iespējamība.”11
…