1. Reformācija Livonijā un tās kultūrvēsturiskā nozīme.
Eiropā 16. gs. bija ne tikai lielu ekonomisku un politisku izmaiņu laikmets, bet arī valdošās katoļu baznīcas ideoloģiskā monopola sabrukuma laiks. Vairākās Eiropas zemēs sākās baznīcas reformēšana un katolicisma nomaiņa ar jaunām kristīgām mācībām ¬ galvenokārt luterānismu.
Livonijā, kas bija cieši saistīta ar Ziemeļvāciju, sāka izplatīties luterānisms. Jaunās mācības pamatlicējs bija augustīniešu mūks, Vitenbergas universitātes teoloģijas doktors un profesors Mārtiņš Luters (1483.-1546. g.). Viņš 1517. g. 31. oktobrī pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm piesita 95 tēžu veida aicinājumu uz teoloģisku disputu par indulgencēm ¬ grēku atlaižu rakstiem, ko pārdeva par naudu. Šo mirkli pieņemts uzskatīt par reformācijas sākumu. Tās kodols bija: ticība un vārds. M. Luters noliedza pāvesta autoritāti, mūku institūtu, askēzi un baznīcu “kā māti”. Pēc viņa uzskatiem ticībai sabiedrības dzīvē jāizpaužas mīlestībā un cilvēka derīgumam ¬ darbā.
Reformācijas ideju izplatībai Livonijā bija ļoti labvēlīga augsne ¬ pilsētas un muižniecība centās atbrīvoties no savu laicīgi-garīgo senjoru virsvaras. No agrākiem laikiem mantotā teoloģiski dibinātā politiskā un sociālā sistēma vairs neatbilda laika garam.
Reformācijas ideju pirmie sludinātāji Livonijā ieradās no ārienes ¬ Andreass Knopkens no Pomerānijas. 1522. g. Knopkens Rīgas Pētera baznīcā uzsāka disputu ar franciskāņu mūkiem. Viņu atbalstīja vairāki Rīgas rātskungi, kas drīz pēc tam Knopkenu iecēla par Pētera baznīcas arhidiakonu. Tā bija revolucionāra rīcība, jo tiesības iecelt šajā amatā bija tikai domkapitulam. Šos notikumus var uzskatīt par reformācijas sākumu Livonijā.
1522. g. Valmieras landtāgā prelātu kūrija ierosināja, lai landtāgs nolād M. Lutera rakstus. Vasaļu un pilsētu kūrijas šajā prelātu solī saskatīja mēģinājumu ierobežot viņu varu un tāpēc priekšlikumu noraidīja. Luterānisms Livonijā kļuva par politisku jautājumu. Pilsētnieki un vasaļi jaunajā ticībā sāka saskatīt ieroci cīņai pret senjoriem. (Rīgas rāte nostājās jaunās mācības pusē arī vairums pilsētu iedzīvotāji, kas pamatā bija tirgotāji reformācijā saskatīja ekonomisku un politisku brīvību.) vasaļi (topošā, nākošā muižniecība), lai gan viņu lielākā daļa tobrīd vēl bija katoļi, reformāciju atbalstīja ļoti nepastāvīgi un tajā saskatīja iespēju iegūt zemi savā īpašumā.
Vecās un jaunās ticības piekritēju attiecības saasinājās 1523. g., kad Valmierā sāka sprediķot Hofmanis¬ šajā laikā jau plaši pilsētnieku slāņi bija kļuvuši par protestantiem. Hofmaņa sprediķu ietekmē vairākās Livonijas pilsētās sākās nemieri. 1524. g. Rīgas katoļu baznīcās notika svētbilžu grautiņi. Altāru un svētbilžu dauzīšana Pētera un Jēkaba baznīcās kļuva masveidīga, bet vēlāk tā pārsviedās uz Domu. Uz šādu rīcību luterāņus mudināja mācība par lētu un pieticīgu baznīcu, turklāt luterāņi neatzina svētbilžu dievišķo spēku.
…
