Greizās pēdas (pes adductoequinovarus)
- iedzimta anomālija, kas izpaužas ar mediālo un mugurējo pēdas muskuļu un saišu saīsinājumu. Šī ir biežākā kustību un balsta aparāta anomālija, ko novēro 1 : 1200 jaunpiedzimušo. Biežāk to sastop zēniem, un vairāk abpusēju;
- etioloģija vēl nav pilnīgi noskaidrota; var pārmantot pa tēva līniju pēc dominantā tipa, var būt arī iegūta gan endogenu, gan eksogēnu procesu rezultātā.
Klīnika: redzams nepareizs pēdas stāvoklis. Pēc smaguma izšķir 3 deformācijas pakāpes – viegla, vidēji smaga un smaga deformācija. Vieglas pakāpes deformāciju var likvidēt konservatīvi (ar koriģējošo vingrošanu), vidēji smagu var izlabot ar grūtībām, bet smaga deformācija nepadodas korekcijai. Paralēli pēdu izmaiņām atrod arī apakšstilba muskuļu atrofiju, kustību ierobežojumu pēdas locītavā, apakšstilba augšanas aizkavēšanos.
Muguras smadzeņu trūces (spina bifida)
- muguras smadzeņu, to apvalku vai saknīšu izspiešanās uz āru caur mugurkaulāja defektu; muguras smadzeņu trūces sastop biežāk nekā galvas smadzeņu trūces – 1 : 1000 – 3000 jaunpiedzimušo;
- patoģenēze nav noskaidrota;
- klasifikācijas pamatā ir trūču saturs:
1) meningocele, satur tikai apvalkus;
2) meningoradiculocele, izmainītas, nepietiekami mielinizētas saknītes, plata trūces bāze;
3) meningomyelocele
4) myelocystocele
5) rachischisis – ir vaļējas muguras smadzenes bez apvalkiem, jaunpiedzimušie nav dzīvotspējīgi. Pēc lokalizācijas izšķir rachischisis lumbosacralis, thoracalis, cervicalis. Šī klasifikācija ir svarīga, nosakot prognozi.
…