Bērna piedzimšanas brīdis ir viens no pārsteidzošākajiem dabas brīnumiem. Vecāki gaida šo brīdi ar prieku un drebošu sirdi. Plānu kalšanas un gaidīšanas mēnešus atsver prieks, izjūtot pirmo kontrakciju, kas ir tuvo dzemdību vēstnesis.
Bērna nākšana pasaulē caur dzemdību ceļiem ir visdabiskākais dzemdību veids. Mazuļa organisms ir piemērots tam, lai tiktu galā ar dzemdību procesu. Dzimstošais bērniņš kontrakciju laikā ir pakļauts lielam stresam – dzemdību ceļi ir salīdzinoši šauri un, virzoties tiem cauri, bērnam ir jāpārvar liela pretestība. Dzemdību procesā iespējami arī skābekļa un barības vielu piegādes traucējumi bērnam. Kontrakciju laikā placentā nonāk mazāk asiņu un tāpēc, lai novērstu skābekļa trūkumu, dzemdību laikā mātei var dot elpot skābekli.
Tūlīt pēc piedzimšanas mainās mazuļa elpošana. Pirms dzemdībām skābekli un barības vielas viņš saņēma caur nabassaiti no placentas. Plaušas bija pildītas ar tā saukto plaušu šķidrumu. Īsi pirms dzemdībām mazulis gatavojas pārmaiņām – plaušas nobrist un aknās uzkrājas cukura rezerves. Dzemdību laikā plaušas tiek atbrīvotas no plaušu šķidruma, kas iztek pa mazuļa degunu un muti. Pirmo elpas vilcienu laikā plaušas piepildās ar gaisu. Mainās asinsrite – asins cirkulācija caur placentu apstājas. Skābeklis tiek uzņemts, asinīm plūstot caur plaušām.
Pirmie elpas vilcieni prasa lielu piepūli, tāpēc mazulis enerģiski kliedz. Lielākā daļa bērniņu drīz vien nomierinās un pārstāj kliegt. Taču pārdzīvotā stresa iespaidā jaundzimušais ir aktīvs, kustīgs un aizmieg tikai pēc ilgāka laika.
Pāris dienu pēc dzemdībām mazuļa ausis ir pildītas ar nelielu šķidruma daudzumu, kas slāpē skaņas. Priekšmetus, kas atrodas tālāk par 30 cm, jaundzimušais saskata tikai miglaini – tas palīdz mazulim koncentrēt skatienu uz māti un tēvu.…
