Redzot, ka teātra izrādes pārsvarā apmeklē gados vecāki cilvēki, man radās jautājums, kāpēc tik maz gados jaunu cilvēku interesējas par kultūras aktualitātēm, lai gan pēdējos gados ir radušās gana daudz labas izrādes, spēlfilmas, grāmatas un citas kultūras aktivitātes. Daži mani draugi uzskata, ka tur vainojama audzināšana, citi – informācijas trūkums par jaunākiem notikumiem kultūras jomā, bet vēl dažiem šķiet, ka visā vainojama dzīves dārdzība.
Vēsture rāda, ka tauta bez kultūras praktiski nespēj eksistēt. Nepilnveidojoties kultūras jomā, lielākoties apstājas arī tās pilnveidošanās citās jomās, kā arī notiek sabiedrības degradēšanās. Tiesa, Latvijai tik bēdīgas perspektīvas vēl nav, jo mēs tomēr varam sevi uzskatīt par kultūras tautu – tas pierādīts kaut vai ar Lailas Pakalniņas filmu labo novērtējumu ārpus mūsu valsts robežām. Tomēr tas nenozīmē, ka varam pasīvi noskatīties uz lielākās daļas jauniešu diezgan vājajām zināšanām par patiesi vērtīgu literatūru, mūziku un citām mākslas jomām.
Tieši tāpēc ar savu aptauju kaut nedaudz vēlējos noskaidrot, cik tad daudzi jaunieši zina par kultūru, un, ja viņi patiešām neinteresējas par kultūru, tad kāpēc?
Aptaujas priekšmets ir kultūra visās tās izpausmēs.
Aptaujas objekts – jaunieši no 16 līdz 26 gadiem.
Mērķis – noskaidrot jauniešu attieksmi pret kultūru.
Uzdevumi:
1) vai jaunieši pārzina kultūras jomas;
2) kurās jomās zināšanas ir vājākas;
3) kā ieinteresēt jauniešus ar jaunumiem kultūras jomā.…