Valstiskā regulēšana ir nepieciešama funkcionējoša tirgus mehānisma efektīvas saimniekošanas un sabiedrības vajadzību apmierināšanu, ja tās nav spējīgs to nodrošināt.1 Visu ekonomiskas valstiska regulēšana tiek veikta pēc noteiktām regulēšanas metodēm - svīru sistēmas, kuru darbības instrumenti ir ekonomiskās sviras(pašregulēšanās mehānisms, kas motīvē cilvēkus, uzņēmumus un organizācijas uz konkurences izdevīgumu, peļņas gūšanā, ekonomisku rīcību noteikšanai, pastāvot izvēles brīvībai) un administratīvās sviras(saistīti ar aizliegumiem, normatīvi, rīkojumi, kas ierobežo rīcības brīvību, ignorējot izdevīgumu peļņas un konkurences jomā – obligātā izpilde). Ekonomiskās sviras iekļauj sevī: nodokļi, nodevas, muitas tarifi, paātrināta amortizācija, valsts iekšējie aizņēmumi un to procentu likmes, centrālās bankas kredīti un to procentu likmes, valūtas kursa maiņa, dotācijas un subsīdijas cenu konkurencei, patentēšana un patentu uzturēšana, studentu kredīti, valsts pasūtījumi un investīciju projekti. Administratīvo sviru rīki ir: preču ražošanas aizliegums (narkotikas, ieroči), licenču (atļauju) piešķiršana noteiktiem darbības veidiem, minimālas darba algas līmeņa un bezdarbnieku pabalsta apmēra noteikšana, normatīvi un aizliegumi dabas aizsardzības jomā, kvalitātes kritēriji, pensionāru vecuma, pensiju lieluma noteikšana, monopoļu veidošanas un darbības ierobežošana, pakalpojumu tarifi, kartīšu un talonu sistēmas sadale, pabalsti, medikamentu cenu atlaides noteiktām sabiedrības grupas cilvēkiem, asignējumi, centrālās bankas normatīvi komercbanku darbībai.…