Dzejoļu krājumu “Dagdas piecas skiču burtnīcas” Rainis saraksta sava mūža pēdējos gados. Šis dzejoļu krājums sastāv no piecām dzejoļu grāmatām: “Addio bella”, “Čūsku vārdi”, “Uz mājām”, “Sudrabota gaisma” un “Mēness meitiņa”.
Grāmatas tika izdotas atsevišķi, bet tajās bija manāma vienotība. Grāmatu nosauca par “Dagdas piecām skiču burtnīcām”.
Rainis savā radošajā darbībā bija paredzējis, ka “Dagdas piecas skiču burtnīcas” būs vienotas idejiskajās ziņā, kas nozīmē, ka visas nodaļas vienojošā doma būs Dagdas liktenis, kura gājumu noteica Dagdas dvēseles attiecības ar ārējo pasauli.
Dzejoļu romāna forma sākotnēji nebija paredzēta, bet kā pats Rainis saka: “Izauga dzejoļi paši no sevis, kā zemei izaug zāle, bez dārznieka māksliskas izvēles.” Līdz ar to dzejoļi pieņēma dienasgrāmatas formu, kurā ar dienu ritējumu sasaucās arī dvēseles pārdzīvojumi.Tādejādi dzejoļu krājumi kļuva par romānu, kurš domāts kā Dagdas pašrakstīts autobiogrāfisks romāns, bet dzejoļos ir izteiktas sajūtas un nav atstāstīti notikumi.
● “Āddio bella!” – “sajūta traģiska: būs jāatstāj viss skaistums un jāiet dumbros un salā”. Centrā ir revolucionārs dzejnieks, kas emigrējis un svešuma miris. Grāmatā stāstīts par Dagdas mīlu uz itāļu meiteni “jābūt lielai liesmai par viņas nāvi”. Pēc tam Dagda izķirsies braukt mājās, jo, kad “mīla zudusi, braukt mājās un mirtir tas pats”.
● Otro burtnīcu “Čūsku vārdi” Rainis aizsācis pirms krājuma “Āddio bella!”, par to krājumu autors teicis ”viss šis krājums ir manas bērnības atmiņu simbols”. Te atspoguļojās bērnu dienu pārdzīvojumi, dominēja nepiepildītas ilgas pēc mīlestības, sirsnības. Ir jārada sev otra jaunība, labāka, gudrāka, un ne tikai sev, bet visiem, palīdzot tiem pilnveidoties.
● “Uz mājām” – Dagdas skiču trešā burtnīca, emigranta sāpju ceļa grāmata. Par emigranta braucienu cauri dzimtenei, garām bērnu dienu dzīves vietām, pretim nezināmai nākotnei.Nodaļu dzejnieks paredz veidot tā, ka tajā “jau pa vidu un galā paredze, ka būs jābrauc atkal prom un galīgi”.
● “Sudrabota gaisma” krājums ir veltīts sievietei un mīlestībai. Bet šeit sievietes tēls jau simbolīzē ne tikai māti un mīļoto kā bija sākumā, sieviete ir “māte, glābēja, kultūra, daile, cerība arī valstij”.
● “Mēness meitiņas” motīvs dzejnieka fantāziju nodarbināja jau tad, kad viņš vēl dzīvoja Šveicē. Rainis apsver arī motivāciju, kas attaisnotu Dagdas neaizbraukšanu, kavēšanos dzimtenē. Tā ir pēkšņi uzliesmojusī mīlestība, dažādas dzīves parādības, kaut arī tālas, svešas, neizskaramas. …
