Jānis Jaunsudrabiņš (25.08.1877 – 28.08 1962)
Viens no izcilākajiem latviešu rakstniekiem. Dzimis kalpu ģimenē Neretas pusē. Agri kļuvis bārenis: tēvs nomiris, kad zēnam tikai trīs gadi.Bārenība un trūkums nav šķērslis, lai taptu par lielu personību.J. Jaunsudrabiņš sevi apliecinājis literatūrā (gandrīz visos žanros)un glezniecībā.Jānis Jaunsudrabiņš pieder pie tās latviešu rakstnieku paaudzes, kas literatūrā ienāca 19.un 20. gs. mijā.Pirmais izcilākais darbs – garstāsts „Vēja ziedi”(1907), ar to viņš iekaro lasītāju simpātijas.Vēlākajos gados „Vēja ziediem” pievienojas romānu triloģija „Aija”, Atbalss”, Ziema”, tēlojumu grāmatas „Baltā grāmata”, Ūdeņi”.
Zem Augšzemes debesīm staigājuši Jāņa Jaunsudrabiņa varoņi.Lasot ceļa stabiņa nosaukumus Neretā, brīžiem šķiet, ka šķiras „Aijas”, „Dzimtenes”, „Zaļās grāmatas’’ lappuses.Valašiņas, Liepiņas, Šausmāni, Zaldātu kalni,Ķišku kapi...Bet, nogriežoties pie Oruļa kroga uz Riekstiņiem, pēc brīža atveras pati „Baltā grāmata”.Pakalnē alejas galā Mūsmāju sēta. Plašs, trīsstūrveidīgs, divās pusēs ar ēkām norobežots pagalms. Dzīvojamā māja, lupstājos un vīnstīgās ieaugusi. Tā pati, kurai Jāņa Jaunsudrabiņa bērnībā bija zaļš sūnu jumts un uz šī jumta – sarkans ķieģeļu skurstenis.Garā rindā klētis.Puķu dārziņš, kur pār žogu liecas sārtu pujeņu krūms.Aiz sētas,aiz puķu dārziņa, aiz palejas vītoliem un pļavām – Rites mežu burvības ar svēto papērksnītes ziedu un apburto mežrožīšu krūmu.…
