Triloģijas daļas:
„Aija” (uzrakstīta 1911. gadā)
„Atbalss” (uzrakstīta 1914. gadā)
„Ziema” (uzrakstīta 1924. gadā)
Galvenie varoņi:
Jānis – kopš skolas laikiem mīl Aiju
Aija – Jāņa pirmā mīlestība, apprecas ar Galdaru
Vēl līdzdarbojas:
Ieva – ganu meita, iemīlas Jānī
Aizupju Juris – Aijas mīļākais
Galdars – Aijas vīrs
Olga – Lapu saimnieku jaunākā meita, iemīlas Jānī
Balodiene – Jāņa mamma
Miķelis – Aijas jaunības dienu mīlestība
„Aija”:
Pirmā daļa vēl ir gluži tradicionāls, bērnības atmiņu stilistikā ieturēts vēstījums par kalpa zēna Jāņa aizkustinošo mīlestību uz Aiju. Vārdu sakot, “Aija” ir gluži vai pārmēru klasiska variācija par pirmās un nelaimīgas mīlestības tēmu.
Rakstnieks Jaunsudrabiņš tēlo savu satikšanos ar Jāni, kurš sāk stāstīt savu dzīves stāstu. Jānis skolas laikā iemīlas Aijā, bet viņa ar jūtām neatbild, jo nav romantiski noskaņota. Jāņa jūtas pret Aiju ir dziļas un tīras. Aija paziņo, ka Jānis ir pieņemts par ganu viņas vecāku saimniecībā – Lapās. Pienāk, Aijas un Jāņa pirmais skūpsts, tas ir kaislīgs, pilns un Jānis vēlas to atkārtot. No laimes viņš baidās pat elpot, lai neiztraucētu šo burvīgo mirkli. Aiz mantkārības Aija precas nevis ar Jāni vai Miķeli, bet gan ar veco Galdaru.
„Atbalss”:
Triloģijas otrajā daļā ir aizritējis laiks, nu jau trīsdesmitgadīgais Jānis, pilsētnieks, gadījuma darbu strādnieks, kuram, kā viņš pats izsakās, Aija “kļuvusi par viņa likteni”, kādu vasaru atgriežas mājās, kurās viņš savulaik kalpojis un saticis Aiju. Mājās, kurās mitinās Jāņa vecāki, dzīvo arī Ieva, kas no sīkas un ļoti pļāpīgas meitenītes nu jau izaugusi par skaistu un čaklu meitu, kas iemīlas Jānī. …