Dzejoļa motīvs ir vēlme dzīvot, neraugoties uz visapkārt valdošo panīkumu un problēmām („Bez mīļās māja/Bez mērķa soļi/Bet dzīvot, dzīvot gribas man’’). Liriskais „Es’’, vērojot ziemas nakts ainavu, ir iegrimis pārdomās par savas dzīves šķietamo bezjēdzīgumu, kuras visspilgtāk atainotas rindās: „Man gaisma dzisa/Pa dziļu tumsu/Vairs sirds sev prieku neatrod”. Tomēr, par spīti šai nomāktībai, liriskajam „Es’’ ir vēlme priecāties par dzīvi, viņš izjūt vajadzību pēc tās („Bet manas krūtis/ Vēl nedrīkst sastingt/Vēl dzīvot, dzīvot gribas man’’). „Pie loga ziemas naktī” ir romantisma stilā uzrakstīts dzejolis. Liriskais „Es’’ filozofē, saskatot līdzību starp ziemā aizmigušo dabu un savu nomākto dvēseles stāvokli.…