Jāņa Ezeriņa novele "Mērkaķis"

6.Prozas darba aktualitāte.
Es gribētu teikt, ka Jāņa Ezeriņa konkrētā noveles situācija nekad nevar būt bijusi aktuāla, jo tā ir mazliet nereāla. Taču pavisam noteikti darba galvenā doma ir bijusi un būs aktuāla vienmēr, jo tā ir ļoti saistīta ar cilvēka psihi, domāšanu un iekšējo sajūtu uztveršanu. Garlaicība ir sajūta ar kuru cilvēki īsti nemāk rīkoties, jo tas ir kā sava veida tukšums. Mūsdienās tas noved pie neracionālām idejām, kuru sekas, kā cilvēkiem ierasts, tiek apdomātas tikai pēc situācijas.
Par labu piemēru es varu ņemt dažādos video, kurus redzu sociālajos tīklos. Piemēram, vienreiz kādai meitenei bija garlaicīgi un viņa cepeškrāsnī izcepa savus mājdzīvniekus. Šajā situācijā tiešām netika izmantota loģiskā domāšana, jo galvenais vadītājs bija garlaicība. Tikai, kad zvēriņi bija miruši tika ieslēgts veselais saprāts. Šo var noprast arī no noveles teikuma: “Otrā dienā viņa nāca pie īsas samaņas, kuŗā varēja nojaust pilnīgu ārprātu, bet pret vakaru nomira.” Šajā īsās samaņas laikā sievietei radās saprašana, ka viss notikušais tiešām bija vājprāts, bet bija par vēlu. Tā arī mūsdienās cietuma restes, nāve, naudas sodi, vardarbība un citas sekas norisinās, jo cilvēkam “apgaismība” ierodas pārāk vēlu.
…