Izpratne jeb koncepcija un saprašana pēc Djūija

I Izpratnes vieta mentālajā dzīvē
Viena lieta nosaka, nozīmē, norāda, uz kādu citu – domāšanas kā refleksijas centrālā funkcija un pamatpazīme.
Atrast, ko nozīmē dotie f, ir jebkuras atklāšanas O, bet kādi f pamato doto izpratni – ir pārbaudes O.
Ja secinājums noved līdz apmierinājumam, mēs esam sasnieguši izpratnes mērķi. (Sprieduma akts sevī ietver gan attīstību gan arī izpratnes kā pielikumu.).
Jāizskata: dažādo izpratņu vērtības un divu veidu saprašanas: 1)tiešo; 2)pastarpinātā.

+ Nozīme un saprašana
P: “paper” alternatīvas:
1)ja nesaprot angļu v. troksnis, kas var iedarboties tikai kā uzbudinājums, bet troksnis nav intelektuālais O, nav intelektuālās nozīmes;
2)ja tas nozīmē, ka jums katru reizi pie šī vārda pienes rīta avīzes, tad šai skaņai jau ir intelektuālā nozīme – sapratīs;
3)ja saprot angļu v., bet nevar saskaņot ar jau esošiem pieradumiem vai gaidām, tad saprot paša vārda izpratne bet ne notikuma. Šajā gadījumā esam spiesti izdomāt paši kādu piemērojamo nozīmi, mēs saprotam.…