Izlase, tās tipi un veidi

Ar izlasi var saprast dažu gadījumu izvēli no lielākas izvēles iespējamības, tādā veidā kā atdalot to, kas tieši pētījumā ir svarīgāk aplūkot. Kopumā var apgalvot, ka „izlase sastāv no viena vai vairākiem elementiem vai gadījumiem, kas ir atlasīti no kādas lielākas grupas vai kopskaita”.1 Pats vienkāršākais iemesls, kāpēc tiek veikta izlase, ir tāpēc, ka ir pārāk grūti izpētīt visus gadījumus vai, piemēram, izpētīt visu cilvēku attieksmi. Daudzos gadījumos daudz efektīvāk ir izpētīt konkrētu atlasītu grupu, lai gūtu sev nepieciešamos datus. Daudz efektīvāk ir pētīt kādu izlasi, jo pilnīgi visas iedzīvotāju grupas tik un tā bieži vien nav iespējams aptvert, kā arī cieši kontaktējoties ar vienu izlasītu, var tikt izpētīts daudz noderīgāka informācija. Protams, izvēloties kādus noteiktus cilvēkus ir svarīgi izlasīt reprezentatīvākos no noteiktas cilvēku grupas, jo tas būtībā būs kā paraugs šai cilvēku grupai. Šim paraugam ir jābūt arī visām iezīmēm, kas ir atlikušajam lielajam kopskaitam. Savukārt te arī atklājas viens no pētnieku svarīgākajiem uzdevumiem – veiksmīgi atlasīt šādu izlasi.
Kā zināms, lai veiktu kādu izlasi ir arī jāizplāno kā tas tiks darīts. Šajā gadījumā ir nepieciešama izlases struktūra, kas ir visu elementu uzskaitījums pilnajā kopskaitā.2 Šis saraksts var noderēt precīzākas izlases izvēlēšanas gadījumā. Sociālajās zinātnēs kā piemērs varētu būt dažādu organizāciju saraksts, jo, ja ir izvēlēts pētīts kādu noteiktu nozari tirgū, tad efektīvāk būtu izvēlēties organizāciju, kas atbilst šai jomai. Savukārt ir arī jābūt uzmanīgiem, lai nepalaistu kādu informāciju garām, jo, piemēram, ja tiek izvēlēts pētīt kādas noteiktas organizācijas dalībniekus, tad ir jāņem vērā, ka sarakstos var neparādīties visi dalībnieki, it īpaši tie, kas nesen pievienojās šai organizācijai. …