Izglītība – strukturēta socializācijas forma, kurā no vienas paaudzes nākamajai tiek nodotas kultūras zināšanas, prasmes un vērtības.
Pirms industriālajā sabiedrībā bērnus parasti apmācīja vecāki un vienaudži. Sievietēm tika mācīti viņu darbi – cept, tīrīt, rūpēties par ģimeni, bet vīriešiem viņu darbi – strādāt, medīt, apgādāt ģimeni. Mūsdienu sabiedrībā dažviet izmanto arī iepriekš minēto, bet šobrīd ir pārāk daudz kas jāapgūst un tāpēc izglītībai nevar būt tik brīva un neformāla struktūra. Izglītību ir iespējams iegūt oficiālos, specializētos institūtos, kas ir skolas.
Skolai ir divas galvenās funkcijas:
1)Manifestētā (paziņošanas) funkcija – skola māca speciālas tematikas priekšmetus, piemēram, lasīt, rakstīt, rēķināt un citas akadēmiskas prasmes.
2)Latentā (neredzamā, slēptā) funkcija – skola māca sociālas prasmes un attieksmes, piemēram, pašdisciplīnu, sadarbošanos ar citiem, paklausību, padevību autoritātēm un to cik svarīgi ir daudz strādāt, lai sasniegtu savus nospraustos mērķus.
No katras skolas individuāli ir atkarīgs cik labi vai slikti viņi apmāca latentās un manifestētās prasmes skolu programmās. …