1.Tiesību noteikšana uz izdienas pensiju
Saskaņā ar likuma „Par valsts pensijām” 3. pantu tiesības uz valsts sociālās apdrošināšanas pensiju saskaņā ar šā likuma nosacījumiem ir Latvijas teritorijā dzīvojošām personām, kas bijušas pakļautas valsts obligātajai pensiju apdrošināšanai. Personai, kurai vienlaikus ir tiesības gan uz likuma „Par valsts pensijām” noteikto valsts pensiju, gan uz pensiju, ko izmaksā no valsts budžeta saskaņā ar citu likumu, piešķir vienu pensiju, ņemot vērā šīs personas izvēli, ja citos likumos nav noteikta citāda kārtība. Taču tiesu praksē ir vērojami gadījumi, kad personas neizprot šo likumu un vēlas vienlaicīgi saņemt gan izdienas, gan vecuma pensiju un ar pieteikumu griežas tiesā. Izdienas pensijas piešķir atkarībā gan no nostrādātā laika konkrētajā amatā, profesijā vai izdienas laika, gan no personas sasniegtā vecuma. Tātad, izdienas pensiju ir tiesības saņemt:
1) Saskaņā ar Militārpersonu izdienas pensiju likumu tiesības uz izdienas pensiju ir Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas padotībā esošo militāro struktūrvienību aktīvā militārā dienesta virsniekiem, virsdienesta karavīriem, profesionālā dienesta karavīriem un ierindas dienesta zemessargiem (turpmāk – militārpersonas).
Tiesības uz izdienas pensiju ir militārpersonai, kurai aprēķinātais izdienas stāžs ir:
a) ne mazāks par 20 gadiem;
b) mazāks par 20 gadiem, ja militārpersona dienestu uzsākusi līdz 2004.gada 31.decembrim un nodienējusi ne mazāk kā 10 gadus vai ja militārpersona dienestu uzsākusi pēc 2005.gada 1.janvāra un nepārtraukti nodienējusi 10 gadus un atvaļināta sakarā ar aktīvā militārā dienesta pildīšanai noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu; slimības vai veselības stāvokļa dēļ; amatu skaita samazināšanas dēļ; sakarā ar to, ka ir izbeidzies uz noteiktu laiku noslēgtā dienesta līguma termiņš.
2) Saskaņā ar likumu „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” tiesības uz izdienas pensiju ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm:
a) kuru izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir ne mazāks par 20 gadiem un kuri sasnieguši 50 gadu vecumu;
b) kuri neatkarīgi no vecuma ir atbrīvoti no dienesta veselības stāvokļa vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ un kuru izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3.pantu ir ne mazāks par 20 gadiem;
c) kuru kopējais apdrošināšanas stāžs un tam pielīdzinātais stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem, turklāt ne mazāk kā 12 gadi un seši mēneši no tiem nodienēti Iekšlietu ministrijas sistēmā, un kuri sasnieguši 50 gadu vecumu.
…
