Tās ir vērtības, par ko cilvēki gatavi maksāt. Ļoti daudz par mums pašiem nosaka tas, cik daudz mēs par sevi varam atrast google. Pamēģiniet kaut reizi meklētājā ierakstīt savu vārdu un uzvārdu, citreiz tur var visādus brīnumus atrast, citreiz cilvēki kaunās no tā, ko tur atrod, bet citreiz ir tieši tā, kā tam vajadzētu būt. Būtisks princips ir ‘’no mutes mutē’’, vai cilvēki jūs iesaka, ko viņi par jums saka un domā utt. Mums vajag radīt pareizu priekšstatu par sevi. Man piemēram nepatiktos, ja mani dēvētu par Leldi, kas vienmēr kavē, vai Lelde, kura no uztraukuma grauž nagus. Man kā sabiedrisko attiecību speciālistam ir jāseko līdzi savam tēlam un tam, ko cilvēki par mani domā un saka.
Nedaudz pastāstīšu par ziņu. Dabūt ziņu no interneta var salīdzināt ar padzeršanos no ugundzēšamā hidranta. Cik iespējami tas ir? Mēģināt var, bet, vai sanāks... Interneta pārlieku lielā informācija noved pie neinformētības, jo mēs saņemam tik daudz informācijas, ka nezinām, kura atbilde būs pareizā, vienīgā un īstā, un gala rezultātā no tā visa lielā ziņu krājuma, sašaurinam ziņu līdz pašam minimumam. Informācija nav ziņa. Šeit varu minēt piemēru par to, kā piemēram, ja lidmašīna nolaižas, tā nav ziņa, toties, ja lidmašīna nokristu – tā uzreiz būtu ziņa. Ziņa ir tikai tad, ja tā būtiski ietekmē un tai ir jāpamato raksta tapšanu. Tāpat arī mediji izvēles ziņas pēc svarīguma, savlaicīguma, attāluma, atpazīstamības un, protams, kā bez konfliktiem un ambīcijām. Šīs ziņas ir vispieprasītākās. Ziņas atbild par sajūtu ar kādām tu aizej no TV ekrāna.
…