Svētā Biagio diena, 3.februārī visā Itālijā tiek atzīmēti minora svētki. Svētais Biagio ir rīkles aizgādnis. Šai dienā tradicionāli tiek ēsta Panettone (tradicionāla Itāliešu maize) uzdzerot glāzi vīna, tādā veidā vētot savu rīkli (balsi). Dažās Itālijas vietās šī diena tiek svinēta ar ielu parādēm, mūziku, speciāli veltītām misēm un ugunskuriem.
Mandeļkoka ziedēšanas gadatirgus Agrigento pilsētā, Sicīlijā ir nedēļu ilgs festivāls, kurš sākas mēneša pirmajā svētdienā un beidzas nākamajā. Gadatirgus tiek apvienots ar Folklora festivālu – mūziku, dziesmām, parādēm, leļļu izrādēm un brīvdabas performancēm. Tiek pasniegti tradicionālie Sicīliešu saldumi, gatavoti no mandelēm un mandeļu krēma. Balkoni tiek dekorēti ar ziediem un cilvēki pārsvarā velk krāsainas drēbes. Svētkus noslēdz sicīliešu divriču parāde un uguņošana.
Olīvu un Brušeta (Bruschetta – tradicionāls centrālās Itālijas ēdiens: maize ieberzta ar ķiploku un aplieta ar olīveļļu) festivāls. Tiek atzīmēta februāra trešajā svētdienā Umbrias provinces pilsētā Spello. Notiek fermeru parāde uz izdekorētiem traktoriem ar viņu mūziku, dejām un ēdieniem.
Kaimiņtautu ietekme uz itāļu virtuvi –Itālija pasaulei piedāvā ļoti daudzus oriģinālu virtuvju variantus, kas atspoguļo dažādo valsts reģionu vēsturi un tur izplatītos produktus. Paši itāļi nosaukumu „Itāļu virtuve” neuzskata, kā vienotu jēdzienu, jo 1861. g. Itālijā pastāvēja vairākas provinces, katra ar savu valdnieku, armiju, floti, kultūras tradīcijām un savu attieksmi pret ēdieniem. Ēdienu daudzveidība Itālijā radusies dažādu kultūru ietekmē, tādēļ šeit ir gan afrikāņu, gan eiropiešu ēdieni. Grieķi ieviesa vīnogu un olīvu audzēšanu, iemācīja vīna darīšanu, ēdienkartē ienāca pupiņas, no turkiem – zirņi un makaroni, bet no arābiem – mandeles, anīss, aprikozes, apelsīni, spināti, rīsi un garšvielas. Arābu ietekmē itāļi ir iecienījuši saldumus: populārākie no tiem ir saldējums, marcipāns un dažādi cukāti. Franči ir piešķīruši itāļu virtuvei aristokrātiskumu.
…
