3. Tiesu vara
Itālija ir klasiska kontinentālās Eiropas tiesību sistēmas pārstāve. Likumu izdošana pirmām kārtām tiek uzticēta likumdevējvarai un tās galvenajām institūcijām. Valdības izdotajiem aktiem jābūt balstītiem uz konstitūcijas normām, statūtiem (likumiem) vai likumīgiem aktiem, kas nozīmīguma ziņā pielīdzināmi likumiem. Tiesību uzraudzību īsteno neatkarīga tiesu vara. Tiesu varas neatkarība ir nostiprināta konstitūcijā, nosakot, ka tiesu vara ir autonoma organizācija un ir neatkarīga no citām varām (likumdevējvaras un izpildvaras). Tiesu varas administrēšana ir uzticēta Tieslietu Augstākajai Padomei (Supreme Council of the Judiciary). Konstitūcija sevī ietver arī nosacījumus attiecībā uz noteiktu tiesu varas pārstāvju iecelšanu amatā un likumīgo statusu. Tiesneši (magistrati) ir neatceļami no sava amata, proti, tie var tikt atcelti no amata tikai izņēmuma gadījumos, kad šādu lēmumu ir pieņēmusi Tieslietu Augstākā Padome. Tieslietu ministram ir izņēmuma tiesības iniciēt disciplinārlietas uzsākšanu pret tiesnesi, kuru atbilstoši izskata Tieslietu Augstākā Padome.
Itālijas Republikas Konstitucionālā tiesa (Corte costituzionale) ir reglamentēta konstitūcijas apakšnodaļā par konstitucionlajām garantijām. 134. konstitūcijas pants nosaka trīs galvenos Konstitucionālās tiesas uzdevumus. Tā izskata strīdus attiecībā uz likumdevēja izdoto likumu savstarpējo saskanību ar reģionu pašpārvalžu izdotajiem tiesību aktiem, atrisina konfliktus starp valsts varas orgāniem, kā arī izskata apsūdzības, kas vērstas pret Valsts prezidentu. Piecus Konstitucionālās tiesas tiesnešus amatam nominē Valsts prezidents, piecus parlamenta abas palātas kopā, piecus Augstākā tiesa. Tiesnešus ieceļ amatā uz 9 gadiem, izslēdzot iespēju tikt atkārtoti ieceltiem amatā pēc pilnvaru termiņa beigām.
…